Augusts dāvājis Latvijai izcilas aktrises. Lai minam kaut vai tās, par kurām šomēnes vēstījām Stāstu rakstos - Ilze Vazdika, Vija Artmane, Velta Līne un arī Dzidra Ritenberga, kurai rīt apritētu  90.

Skaistuma un sievišķības etalons, talanta lutināta un liktens šaustīta - tā var īsi sacīt  par šo skatuves mākslinieci, kuru jaunā paaudze nav redzējusi ne uz Liepājas vai Rīgas teātru skatuvēm, ne arī Maskavas Staņislavska drāmas teātrī, kur viņa strādājusi, taču ikviens kaut pavirši ar teātri vai kino saistīts cilvēks būs dzirdējis, ka Dzidra Ritenberga kā vienīgā latviešu aktrise 1957. gadā saņēmusi Volpi kausu par galveno  lomu Krievijā tapušajā ukraiņu filmā "Malva". Tā ir viena no vecākajām un prestižākajām godalgām, ko par savu veikumu var saņemt aktieris, un tā nosaukta Venēcijas festivāla dibinātāja grāfa Džuzepea Volpi vārdā. Pirmo reizi balva piešķirta 1935. gadā, un laureātu vidū minami tādi vārdi kā Katrīna Denēva, Annija Žirardo, Anna Manjani, Norma Šīrere, Breds Pits, Šons Penns, Pols Muni, Žans Gabēns un citas pasaules radošās izcilības .

Neliels fragments no manas kolēģes Rutas Rikšes intervijas ar Dzidru Ritenbergu, kas ierakstīta pirms turpat gadsimta ceturkšņa.

Ierakstu klausieties audio pielikumā

Pirms apaļiem 70 gadiem Dzidra Ritenberga pabeidza Drāmas teātra studiju un tad sāka strādāt Liepājas teātrī. Neraugoties uz veselības likstām, viņas sapnis bija režija, un 1974. gadā Ritenberga apsolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti, iegūdama režisores diplomu. Debijas filma Rīgas Kinostudijā "Šīs bīstamās balkona durvis" ar tolaik jaunajiem aktieriem Ligitu Skujiņu, Pēteri Gaudiņu un Vari vētru galvenajās lomās.

Rīgas Kinostudijā tapušas pavisam 8 viņas režisētās filmas, kā, piemēram, "Vakara variants", "Svešs gadījums", "Pēdējā reportāža", "Māja bez izejas" un kā pēdējā 1990. gadā "Valsis mūža garumā". Kino lomu skaits – daudzkārt lielāks, sākot ar Mildu filmā "Pēc vētras" 1956. gadā līdz pat Meijera kundzei filmā "Ja mēs visu to pārcietīsim" un profesores lomai lentē "Apstākļu sakritība" deviņdesmitajos gados.

Tā kā savu radošo spēku pilnbriedā aktrise Rīgā uzturējās ne visai ilgu laiku, tad arī ierakstu Radioteātra fonotēkā ir tikai daži desmiti. Vienu no tiem dzirdējāt sižeta ieskaņā, tagad vēl  mazs fragments no Raiņa lugas "Zelta zirgs". Ierakstā, kas tapis 1964. gadā, Antiņa lomā Kārlis Trencis, Saulcerīte - viena no spozākajām latviešu kino un teātra dīvām Dzidra Ritenberga.

Ierakstu klausieties audio pielikumā