Stāsts būs par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kuri šodien atzīmē 23 gadskārtu.

1994. gada 30. aprīlī Maskavā tika parakstīts līgums par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas, kas pamatā bija jāizdara līdz 31. augustam. Tomēr līgumam bija nosacījumi, tie paredzēja Skrundas radiolokācijas stacijas „Dņepra” darbību līdz 1998. gada 31. augustam un liela skaita Krievijas jeb faktiski PSRS militāro pensionāru palikšanu uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Simboliskie vienošanās augļi tautai bija redzami 1995. gada 4. maijā, kad Latvija un visa pasaule  atvadījās no varenās padomju militārās būves – Skrundas radiolokācijas stacijas jaunās ēkas. Iespaidīga bija padomju okupācijas simbola sabrukšana, tā notika 12 sekundēs svinīgas mūzikas pavadījumā.

Pirmais militārais formējums, kas radās 1991. gada augustā, bija brīvprātīgs, sabiedrisks pašaizsardzības formējums – Zemessardze. Pēc tam izveidojās Robežapsardzības spēki.

1992. gada sākumā plašu diskusiju rezultātā tika izveidoti Aizsardzības spēki, jeb profesionālie bruņotie spēki, kas ietvēra Robežapsardzības, Jūras un Gaisa spēkus, kā arī atsevišķas vienības. Aizsardzības spēki veidoja valsts aizsardzības sistēmu un atradās Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Tika izveidoti nelieli profesionāli bruņotie spēki atbilstoši Latvijas tā laika situācijai un iespējām. 1991. – 1994. gadā tika ielikts pamats aizsardzības sistēmas attīstībai, izveidotas pirmās militārās struktūrvienības un noteikts konceptuāls redzējums tālākai virzībai.

Lai apvienotu visus Latvijas bruņotos spēkus vienā struktūrā, ar vienu vadību, koncepciju, stratēģiju un taktiku, 1994. gada rudenī tika likvidēts Aizsardzības Spēku komandiera amats un Aizsardzības Spēku štābs, bet izveidots NBS štābs, kas uzsāka NBS veidošanas praktisko darbu.

Par NBS komandieri 1994. gada 25. oktobrī iecēla Zemessardzes pulkvežleitnantu Juri Dalbiņu, vienlaikus saglabājot Zemessardzes komandiera amatu un Zemessardzes štābu.

1994. gada 24. novembrī apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi tika izveidoti Nacionālie bruņotie spēki..

Pēc NBS izveides sekoja iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā un tālāka sistemātiska mūsu bruņoto spēku izaugsme. Kopš 1996. gada Nacionālie bruņotie spēki aktīvi iesaistās starptautiskajās operācijās. 2007. gada 1. janvārī NBS pārtrauc karavīru iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā un pilnībā pāriet uz profesionālo militāro dienestu Šī gada sākumā Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā stājās  ģenerālmajors Leonīds Kalniņš. Noslēgumā NBS komandiera teiktais:” Latvijai var nebūt pašas jaudīgākās militārās tehnikas, taču zeme tiks nosargāta, ja tautai būs tāda griba un, ja agresors negūs tautas atbalstu.”