Kā atpazīt Latvijas vasaru? Vismaz šogad laikapstākļi par drošu kritēriju neder, jo tie mums reizēm liek sajusties kā pavasarī vai rudenī…

Tomēr ir viena pazīme, kas nepieviļ – un tie ir Vecrīgu piepildījušie tūristu pūļi. Viņu fotoaparātos par piemiņu tiek iemūžināta Rīga, savukārt viņu ceļasomās par piemiņu tiek likta „Laimas” šokolāde un arī „Rīgas Melnais balzams” – par to šai reizē arī pastāstīšu.

Balzama vēsture tiek skaitīta no tālā 1752. gada, kad to par diviem dālderiem pusstopā sācis tirgot laborants Ābrams Kunce kā zāles pret teju visām kaitēm – drudzi, rozi, čūsku un kukaiņu kodumiem, dažādām sāpēm un pat kaulu lūzumiem. Sākotnēji balzama sastāvā bijis mazāk spirta – vien 16 procenti, toties vairāk zālīšu – ja mūsdienās balzāmā to skaits ir 24, tad tolaik sastāvā bijušas 32 zālītes, no kurām dažas vestas pat no tālās Tobago salas.

Leģenda apgalvo, ka balzamu populāru padarījusi kāda prominenta tūriste – tā bijusi Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna Otrā, kas ceļojumā uz Rundāles pili esot sasirgusi ar vēdergraizēm, kas izdziedētas ar Kunces balzama palīdzību. Protams, ka tik slavens produkts nav izticis arī bez viltojumiem un cīņai ar tiem pieņemts likums, ka Kunces balzamu atļauts tirgot vien aptiekās.

Šis aizliegums noturējās pusgadsimtu un 1847. gadā balzama rūpniecisku ražošanu uzsāka Alberts Volfšmits, palielinot alkohola saturu un izmainot receptūru, savukārt Latvijas brīvvalsts laikos balzamu ražoja jau vairākas konkurējošas rūpnīcas, to pildot tradicionālajās māla krūkās. Tomēr balzama ražošana tika pārtraukta 1939. gadā un iemesls bija vienkāršs – balzama izgatavošanas recepte bija zināma vien dažiem vācu tautības meistariem, bet viņi, tāpat kā daudzi citi vācbaltieši, pēc Hitlera aicinājuma izceļoja uz Vāciju.

Zudusī balzama recepte tika atjaunota 1950. gadā, kad arī tika atsākta tā ražošana, kas turpinās līdz pat šai dienai, priecējot balzama baudītājus vairāk nekā 30 valstīs. Tiesa gan, mūsdienās „Melnā balzama” pudeles korķis vairs netiek aizkausēts ar sveķiem, tomēr tradicionālā māla pudele ir saglabājusies un saglabājies ir arī balzama noslēpums – lai arī visas tā sastāvdaļas ir zināmas, tumšā dzēriena pagatavošanas tehnoloģiskās nianses joprojām zina tikai daži cilvēki.

Noslēgt stāstu par „Rīgas melno balzamu” vajadzētu ar brīdinājumu – „alkohola lietošana ir kaitīga veselībai”, tomēr šai gadījumā iederīgāks būtu tas padoms, ko komponista Jāņa Sildega dziesmā ar Jura Brežģa dzeju pauž aktieris Andris Bērziņš – „dzer ar mēru – darbdienās pa pilei, svētdien trīs!”