Maija mēnesis ir klāt un jau pēc divām dienām klāt būs arī otrā maija svētdiena, kas ir īpaša diena visām mammām. Diena, kad pasakām viņām kādu piemirstāku frāzi, kādu mīļu vārdu, vai vienkārši izdarām kādu labu darbu. Šīs dienas „Stāstu Rakstu“ raidījums par Mātes dienu, ko Latvijā atzīmēsim jau šajā svētdienā. 

Mātes jeb māmiņas diena ir starptautiski svētki, kas, protams, tiek svinēti par godu visām māmiņām. Šajā dienā tiek sveiktas tās sievietes, kuras ir mātes vai kuras ir gaidībās. Tāpat sveic arī vecmāmiņas, sievasmātes un vīramātes.

Mātes diena dažādās pasaules valstīs tiek atzīmēta atšķirīgos datumos, bet kā jau minēju, Latvijā to svinam maija otrajā svētdienā, tāpēc tās datums ik gadu mainās. Arī Igaunijā Mātes diena ir  maija otrajā svētdienā, bet, piemēram, Lietuvā tā tiek atzīmēta maija pirmajā svētdienā. Šajā dienā pats būtiskākais ir pateikties mammām par dzīvības došanu, par auklēšanu un audzināšanu.

Latvijā šo dienu sāka svinēt 1922. gadā. Tiesa, to svinēja galvenokārt draudzes un biedrības. Vēlāk, 1938. gadā, balstoties uz tā laika prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājumu, šo dienu sāka dēvēt par Ģimenes dienu, jo ģimene sākas no mātes.

Tāpat tika uzsvērts, ka ir jāgodina arī aizsaulē aizgājušās māmiņas, apkopjot viņu kapu kopiņas. Padomju gados mātes dienas svinības bija jāaizmirst, bet šodien, kad Latvija ir atkal brīva, mēs ik gadu godinām savas māmiņas.

Katram viņa ir viena, mīļākā, labākā un jaukākā - katram tā ir māmiņa. Mamma ir bijusi tā, kura, nesakatoties uz sāpēm, raudāja prieka asaras, tikko izdzirdējusi mūsu pirmo kliedzienu un ieraudzījusi mūs. Viņa priecājās par mūsu pirmo sperto soli, par pirmo pateikto vārdu. Mamma vienmēr zināja, kad viņa mums ir nepieciešama, un pat nakts vidū mēdza ienākt istabā, lai pārliecinātos, ka mums viss ir kārtībā, ka mums ir silti un mēs esam apsegti. Viņa lika mums noticēt, ka mēs varam izdarīt to, par ko sapņojam, lai arī paši domājām, ka to nespēsim. Mamma mūs vienmēr gaidīja, kad pārnācām mājās vēlu. Viņa lasīja mums priekšā pasakas, viņa mācīja skaitīt, zīmēt un rakstīt.

Dzimšanas dienās viņa cēlās agri, lai mums būtu svētku brokastis un neaizmirstami mirkļi. Mēs ne vienmēr par to pateicāmies, jo uzskatījām to par pašsaprotamu, bet katra mūsu dzimšanas diena mammai nozīmēja daudz. Viņa darīja visas šīs lietas un tūkstošiem citu, un tomēr viņa jutās, ka nav tāda māte, kāda viņa varēja būt.

Arī mana mamma Ligita no visas sirds un ar vislielāko mīlestību ir darījusi tūkstošiem darbu, lai es, mani 5 brāļi un vēl divas māsas būtu patiesi laimīgi. Esmu priecīga un pateicīga, ka mēs, astoņi bērni, esam kopā un dzīvojam patiešām, patiešām priecīgi. Viņas prieks ir tad, ja katrs no bērniem kaut reizi dienā piezvana, bet vēl skaistāk ir tad, kad visi kopā satiekamies.

Un vienmēr ir jauki atcerēties, kā viņa mums uzsauca, kad gājām arā, sakot: “Pagaidiet, neskrieniet vēl, vai cepure, šalle un cimdiņi ir visiem?” Tas vienmēr bija tik mīļi, silti un jauki.

Svētdien, 14. maijā, Mātes dienā, pateiksimies mammām, aizbrauksim ciemos vai piezvanīsim viņai, pasacīsim kādu mīļu vārdu, samīļosim vai vienkārši pasmaidīsm, jo viņas smaids rodas no mūsu smaida.

Lai katrai mammai šī diena ir īpaša. Šobrīd ieklausīsimies, manuprāt, vienā no skaistākajām mātei veltītajām dziesmām - Varis Vētra - “Māmiņai”.