Māras dīķis ir mākslīgi veidota ūdenskrātuve Rīgā uz Mārupītes starp Torņakalnu un Āgenskalnu.

Dīķa krasti lēzeni, dibens dūņains. Noteci regulē ar slūžām. Bet pašu ūdenstilpni apdzīvo līņi, līdakas, asari, karpas, raudas, karūsas, vēži un citi Māras dīķa iemītnieki.

Pie dīķa izveidots arī 11 ha liels parks vai dārzs un lejpus dīķim pie Mārupītes tuvumā atrodas Arkādijas parks.

Māras dīķa apstādījumi atrodas starp Mārupes, Ojāra Vācieša un Mazo Nometņu ielu.

Māras dīķa apkārtnē bija iemīlota pilsētnieku atpūtas vieta jau 18. gs. beigās. Īpaši atpūtas vieta "Altona" jeb Altenova, kas tika uzstādīta 1794. gadā. Atpūtas vietu dīķa krastos ar atrakcijām ierīkoja kāds uzņēmējs. Altona lielu popularitāti guva kā Jāņu svinētāju vieta. Arī 20. gs. 30. gados Marijas sudmalu strauts, kā to sauca, un dīķis bijis iecienīta atpūtas vieta un tiek iekārtota peldvieta ar īrējamiem skapīšiem drēbēm un speciālu ģērbtuvi. 20. gs. pašā sākumā rodas ideja izmainīt upītes gultni. Mārupīti, kas līdz tam tecējusi paralēli O. Vācieša ielai ievada Arkādijas parka dziļumā. Tiek izveidots ūdenskritums un tas palēnām kļūst par Gulbju dīķi, tiek veidoti arī tiltiņi un uzbērtas zemienes. 59. g. peldētavu Māras dīķī tika slēgta, jo apkārtējās rūpnīcas piesārņojušas ūdeni tik dziļi, ka peldēšanai tas vairs neder un peldvietu pārveido par laivu staciju. Ziemā dīķis tika izmantots kā slidotava. Sešdesmitajos gados dīķa apkārtne tiek labiekārtota pēc P. Seļecka projekta, kura laikā tika veikta Māras dīķa apstādījumu rekonstrukcija: ierīkoti pastaigu celiņi apkārt dīķim, tika novietoti jauni kokaugi, vienlaikus saglabājot vecos kokus. Savukārt astoņdesmito gadu beigās Rīgā notika plaša diskusija par Māras dīķa vai Māras ezera nosaukumu.

Mūsdienās Māras dīķa apstādījumu centrā atrodas Māras dīķis, ap ko veidots Māras dārzs vai parks.

Nevar neuzteikt, ka šajā Rīgas daļā dzīvojuši gan mākslinieki, tēlnieki un dzejnieki, kuri šeit smēlušies iedvesmu.

Septiņdesmitajos gados Amulas un Codes ielu rajonā mājas uzcēla vairāki tēlnieki: Indulis Ranka, Ojārs Feldbergs un citi. Indulis Ranka bija viens no tiem, kas Mārupītes krastā sāka veidot skulptūru dārzu "Ulamula". Tur izstādīti vairāki desmiti interesantu skulptūru.

Un protams, kā var neuzteikt dzejnieku Ojāru Vācieti, kuram netālu no Māras dīķa ir izveidots arī muzejs.

Šīs dienas Simtgades stāstu rakstu pabeigsim ar vienu no Ojāra Vācieša radītajiem dzejoļiem „Dzeguzīte”, kuru dziesmā ietērpusi soliste Nora Bumbiere.