14. februāra  Stāstu Rakstu raidījuma temats par Latvijas Zinātņu akadēmiju, kura dibināta tieši šajā datumā 1946. gadā.

Iespējams, daudzi nemaz īsti nezina, kas ir Zinātņu akadēmija un kādas ir galvenās funkcijas, ko tā pilda, tāpēc īsumā nedaudz par to – Zinātņu akadēmijas loma zinātnes menedžmentā, administrēšanā, zinātnes novērtējumā un ekspertīzē ir būt par savienotāju starp starptautisko zinātnes vidi, kurā Latvijai ir pieprasījums, būt zinātnes popularizētājai Latvijas vidē – gan starp skolēniem, gan zinātniekiem, gan arī būt par savienotājposmu starp zinātni un uzņēmējiem. Un lai arī šķiet, ka galvenais uz ko centrējas zinātņu akadēmija ir ķīmija, fizika un dažādas nozares, bet ne tikai - Zinātņu akadēmija pilda arī dažādas sabiedriskas funkcijas piemēram, analizē sabiedrībā aktuālas tēmas,  un interesants ir fakts par Latvijas valsts himnu, ko intervijā atklāja LZA prezidents Ojārs Spārītis, klāt minot vēl citus darbus, kas ir akadēmijas uzdevumi.

Zinātņu Akadēmijai var būt daudz sabiedriskas funkcijas – uzmundrināt sabiedrību, analizēt sabiedrībā aktuālas tēmas - kā nesen Raitas Karnītes organizētajā konsīlijā tika apspriests Latvijas valsts himnas izpildes jautājums, kurā jau paši diriģenti un mūzikas speciālisti bija nonākuši strupceļā, jo izrādījās, ka pavisam eksistē piecas dažādas himnas versijas. Zinātņu akadēmija kļuva par to lielisko platformu, uz kuras šādu jautājumu izdiskutēt un pieņemt visiem kopīgu lēmumu. Un, protams, ka Latvijas vēstures pētniecība, Latvijas valodas pētniecība, latviešu pašapziņas veidošana un Latvijas sasniegumu popularizēšana Latvijas sabiedrībā – tās vislielākajā mērā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas funkcijas.

Galvenie zinātnes mērķi, kā uzsver Ojārs Spārītis, ir attīstīties dažādās zinātnes jomās, kurās Latvijai jau ir spēcīgas iestrādnes.

Zinātnes mērķi Latvijā noteikti ir saistīti ar Latvijai spēcīgākajām zinātņu nozarēm, kuras mums ir izveidojušās un kurās ir mums ārkārtīgi lielas iestrādnes arī no Padomju laika, ko nevar noliegt – tā ir ķīmijas skola, farmakoloģijas skola, un šis virziens ir starptautiski atzīts un mūsu farmakologiem ir plaši sadarbības kontakti ar pasauli – sākot no Ķīnas, beidzot ar Rietumeiropas zemēm, tāpat informācijas tehnoloģijās, Latvijas medicīnā, kardioloģija, onkoloģija – tās ir tās nozares, kurās mums ir pirmrindas atklājumi starptautiski akreditētos un augsti vērtētos žurnālos, par kuru mūsu kardiologi un onkologi ir cienīti ļoti plašā pasaules daļā.

Un 14. februāris ir arī vispasaules Valentīndiena, un sasaistot šos tematus – zinātni un mīlestību - mēs rodam ko kopīgu – tā saukto jūtu ķīmiju. Un kā uzsver Spārītis, tai ir liela nozīme zinātnē un mīlestībā.

Bez jūtu ķīmijas nevar rasties mīlestība uz kādu noteiktu zinātnes priekšmetu, uz kādu noteiktu nozari, kas nosaka viņa aizrautību un reizē nodiktē viņa dzīves izvēli, kurā augstskolā mācīties, kam pievērst uzmanību un uz kāda pamata būvēt savu karjeru. Skolās ir izaudzināti lieliski skolotāji un viņiem ir lieliski audzēkņi – tāda jūtu ķīmija spēj dot produktu.

Unikāla ir arī pati Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka, tā,  protams, izceļas ar savu arhitektūru, Latvijas Kultūras ministrija šo ēku atzinusi par kultūras pieminekli ar lielu kultūrvēsturisku un arī arhitektonisku vērtību. Lai zinātņu akadēmijai radošs darbs un nebeidzami jaunatklājumi.