Latvijai pēc dažām nedēļām -100. Latvijas Universitātei (LU) - rīt 99! Tātad  līdz apaļajai jubilejai vairs tikai gads.

Augstskolas nepieciešamību pagājušā  gadsimta sākumā stimulēja progresīvie latviešu sabiedriskās dzīves un kultūras darbinieki, kā arī tieksme pēc izglītības, bet noteicošā loma nacionālas augstskolas izveidē bija Latviešu skolotāju un izglītības darbinieku kongresam, kas 1917. gada vasarā notika Tērbatā.Kā viens no galvenajiem jaunās universitātes veidošanas principiem tika minēts dabaszinātņu,humanitāro un tehnisko zinātņu vienotība.

Latvijas augstskolu (no 1923. gada LU) svinīgi atklāja 1919. gada 28. septembrī bijušajā RPI ēkā. Tas bija laiks, kad vēl risinājās nacionālās atbrīvošanās cīņas. Bet jau 1923. gada 23. martā Saeima apstiprināja LU satversmi, piešķirot tai likuma spēku. Pirmais Latvijas augstskolas rektors bija latviešu izcelsmes ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks Pauls Valdens, kurš vismaz 6 reizes ticis nominēts Nobela prēmijai, gan ne reizi to nesaņemot. Sākotnējais studentu skaits 12 fakultātēs – nepilns tūkstotis, pasniedzēju - ap 100.

LU pirmo reizi pasaulē bija iespēja iegūt augstāko izglītību latviešu valodā. Tā veicināja zinātniskās pētniecības darbu, zinātnes izplatīšanu tautā un sagatavoja tautsaimniecības vajadzībām darbiniekus ar augstāko izglītību. Ja 1939. gadā Latvijā bija 13900 cilvēku ar augstāko izglītību, tad vairāk nekā puse no tiem izrādījās LU absolventi. Turklāt studējošo skaits no 10'000 iedzīvotājiem tad bija 30,1 (Zviedrijā - divreiz mazāk).

Otrais pasaules karš un ar to saistītie politiskie notikumi deva smagu triecienu arī Universitātei, aizkavējot un pārtraucot tās attīstību. 1940. gadā PSRS valdība atcēla LU Satversmi, to pārveidojot par tipveida augstākās izglītības iestādi. Turklāt 1941. gada 13. un 14. jūnija masu deportācijas skāra daudzu LU mācību spēkus un studentus.

Kad es iestājos Universitātē 1954. gadā, tā vēl saucās par LU, bet pēc dažiem gadiem to pārdēvēja par Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāti. Sākotnējais nosaukums tika atgūts vien 1990. gadā. 1991. gada 18. septembrī LR Augstākā Padome apstiprināja LU satversmi, atjaunojot arī bijušo simboliku, atribūtiku, karogu, ģērboni, prorektoru un dekānu amata tērpus, atkal atgriežoties pie tradīcijām,pie savas valodas, kultūras un vēstures.

1999. gadā LU, būdama lielākā Baltijas valstīs, tiek akreditēta, un kā pirmā no Latvijas augstskolām pirms 5 gadiem tā iekļūst pasaules universitāšu  TOP reitingā, ieņemot 701. - 800. vietu. LU - jobrojām viena no vadošajām augstskolām valstī - tajā mācās pāri par 20'000 studentu  un akadēmisko personālu veido vairāk nekā 1000 pasniedzēju.

Tie, protams, ir sausi fakti un skaitļi, bet ikvienam no mums, kas mācījušies Latvijas  Universitātē, tā ir un paliek viena, īpaša, katram no studentiem sarūpējot tramplinu dzīvei un nākotnei.