Tautas frontes rašanās bija Latvijas un visas Baltijas atdzimšanas laiks. Tās darbība aizsāka Trešo Atmodu jeb Dziesmoto revolūciju, kas beidzās ar neatkarības atjaunošanu Baltijas valstīs.  Visa pasaule mums pievērsa uzmanību kā nevardarbīgas pretošanās kustības fenomenam. Latvijas Tautas fronte Latvijas vēsturē bija  plašākā un demokrātiskākā organizācija. Inteliģence un tauta bija vienota, neatkarīgi no nacionālās, partejiskās vai  reliģiskās piederības.

Tautas frontes ideju  1988. gada martā izvirzīja pazīstamais krievu jurists Boriss Kurašvili, lai cilvēkiem būtu  iespēja paust  atbalstu  Gorbačova politiskajām reformām, tā sauktai „perestroikai”, lai tauta apvienotos un  varētu ietekmēt politisko dzīvi.

Pēc 1988. gada  jūnijā notikušā Latvijas Rakstnieku savienības valdes paplašinātā plēnuma sākās   Latvijas Tautas frontes veidošanas process.

Nozīmīgs notikums bija tautas dziesmotā manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā», kas reizē bija veltīta Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam un Konstitūcijas dienai. Tā notika  1988. gada 7. oktobrī Mežaparka Lielajā estrādē un ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem pulcēja 150 000 latvieši un citu tautību cilvēkus.

Gaisā virmoja un brieda pārmaiņu laiks,  sabiedrība modās, iztaisnoja muguras un sajuta savu spēku, mērķis vienoja visus. Dažas dienas pirms manifestācijas Latvijas Augstākā padome vienbalsīgi izsludināja latviešu valodu par valsts valodu. Sāka drupt pagātnes smagā nasta, bet bija jāmainās arī mums pašiem. Tautas manifestācijā Mežaparka Lielajā estrādē dzejniece Māra Zālīte savā uzrunā sacīja viedus vārdus: Es ceru uz Lāčplēša gēnu mūsu tautā. Bet es rēķinos arī ar Kangara gēnu. To vispirms meklēsim sevī.”

1988. gada 8. oktobrī Latvijas Komunistiskās partijas CK Politiskās izglītības namā darbu sāka Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress.

LTF dibināja kā masveida sabiedrisku organizāciju "pārbūves" (t.s. "perestroikas") nevalstiskam atbalstam, lai  tā  apvienotu visus sabiedrības demokrātiskos spēkus. Kongress pulcēja vairāk nekā tūkstoš delegātus, kuri   pārstāvēja >  110 tūkst. LTF biedrus, kā arī viesus no citām republikām un tautiešus no ārzemēm. Kongresa darbu atspoguļoja vairāk nekā divsimt padomju un ārzemju žurnālisti. To atklāja bijušais latviešu sarkanais strēlnieks, Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks Ēvalds Valters un izteica cerību, ka Latvijas Tautas fronte palīdzēs Latvijas tautai atgūt zaudētās vērtības un radīt tiesisku valsti. Kongresā pieņēma Tautas frontes programmu un par priekšsēdētāju ievēlēja Daini Īvānu. Tautas frontes dibināšana bija sākums vēsturiskiem notikumiem, kas ļāva atjaunot mūsu valsts neatkarību.

Pēc gada 1989. gada oktobrī LTF II kongresā  pieņēma jaunu programmu un statūtus, kas par organizācijas mērķi pasludināja pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tā delegāti pārstāvēja >250 tūkst. biedru. 1990. gada 4. maijā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā LTF sašķēlās vairākās grupās, bet 1999. gadā tika pieņemts lēmums par LTF likvidāciju.

Ne velti mūsu Atmodas laiku sauc par Dziesmoto revolūciju, mēs to izdziedājām  gan tautas dziesmās, gan strēlnieku dziesmās,  radās jaunas vēsturiski patriotiskas  dziesmas. Viena no tām ir  Imanta Kalniņa "Veltījums LTF" ar Olafa Gūtmaņa vārdiem.