Šodien savdabīga jubileja svinama „nodokļu un nodevu saimē”, jo pirms 120 gadiem Latvijā dzima pirmais „ceļu nodoklis”, proti, 1898. gada 30. maijā Rīgas kungi nolēma, ka šāds nodoklis ieviešams, lai uzturētu intensīvi izmantotos ceļus.

Mūsdienās par „ceļu nodokli” mēdzam saukt gada maksu, no kuras nevar izvairīties neviens auto vai motocikla īpašnieks, tomēr likumā šo maksājumu dēvē par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un to aprēķina, ņemot vērā transportlīdzekļa izmešus un spēkrata svaru.

Tomēr Latvijā ir vēl kāds maksājums, kas tiešām saistīts ar ceļu lietošanu, un tā ir autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete, kas gan attiecas tikai uz kravas transportlīdzekļiem.

Jāteic, ka neatkarīgās Latvijas nodokļu un nodevu sistēmu raksturo nepārtrauktas izmaiņas un vecākās paaudzes pārstāvji ar zināmu nostaļģiju atceras 50 okupācijas gadus, kuru laikā par nodokļiem nerunāja un galvas par tiem nelauzīja – tāda ir manas bērnības pieredze. Jāpiebilst gan, ka nodokļus nejuta „ierindas pilsoņi” ar ieņēmumiem līdz 100 rubļiem, kuru gadījumā ienākuma nodoklis bija 25 kapeikas. Tomēr, ja kāds atļāvās pelnīt virs 100 rubļiem, tad nodoklis cēlās, bet, ja ienākumus gribēja gūt no ārzemēm, tad nodoklis varēja būt pat 75 procentu liels.

Pirms pāris gadiem, 2016. gada augusta laikrakstā „Dienas Bizness”, bija raksts, kurā apskatīti padomju valsts nodokļi, tai skaitā „bezbērnu nodoklis”, kas tika ieviests 1958. gadā un bija 6 procenti no ienākumiem un tika piemērots gan vīriešiem, gan sievietēm.

Tomēr, ja atgriežamies pie nodokļiem, kas saistīti ar auto lietošanu, tad par padomju laika ceļa nodokli var uzskatīt ļoti augsto automašīnu cenu, kas bija vairākas reizes lielāka par auto ražošanas izmaksām.

Protams, čaklākajiem pilsoņiem auto varēja arī piešķirt, kā kombainierim Jāzepam leģendārajā filmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, bet visbiežāk, lai piepildītu katras ģimenes sapni par savu auto, bija jāveido nopietns uzkrājums un jāizstāv pamatīga rinda – vai arī par dārgu cenu jāpērk vairāk vai mazāk lietots auto.

„Auto, auto, autombīli, Tevis dēļ mums vajag spēt lūgt no citiem cigareti un no citiem piesmēķēt” – šo dziesmu mēs atceramies no vēl kādas citas padomju laikos tapušas filmas – „Dāvana vientuļai sievietei”. Lai arī šī nav dokumentāla filma, tās kriminālais sižets, kura centrā ir ierindas pilsonim nesasniedzamais sapnis – automašīna „Volga”, nav vienkāršs izdomājums, bet gan sava veida „ceļa nodoklis”, kas tolaik bija „jāmaksā” par tiesībām saukties par personīgā auto īpašnieku.