Šīs dienas Stāstu Rakstu raidījumā sumināsim Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kurš dzīvo jau pāri Latvijas Simtgadei, jo laikā no 1903. līdz 1905. gadam tika celta tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka Rozentāla laukumā 1, kas ir pirmā īpaši muzeja vajadzībām būvētā celtne Baltijā. Šī projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācu tautības arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis.

Pirmās muzeja kolekcijas veidoja galvenokārt Rietumeiropas mākslinieku darbi no Rīgas pilsētas gleznu galerijas. Paralēli pastāvīgajai ekspozīcijai tika rīkotas arī izstādes. Organizāciju Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veido četri muzeji un viena izstāžu zāle: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mākslas muzejs Rīgas Birža, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs un izstāžu zāle Arsenāls. Ja palūkojamies pavisam senā vēsturē un gribam uzzināt, kā un kādas ierosmes dēļ tapis muzejs, tad mums jāceļo uz 1700. un 1800. gadu. Kā vēsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājas lapā pieejamā informācija, tad šīs organizācijas, tāpat kā vairāku citu Rīgas muzeju pirmsākumi, saistās ar ārsta un ceļotāja Nikolaja Himzeļa vārdu. Tā sauktajā Himzeļa muzejā (dibināts 1773. gadā), laika gaitā veidojusies arī mākslas darbu kolekcija, kas 1816. gadā izdalīta kā atsevišķs kabinets. Tam dāvāto mākslas darbu vidū atrodamas vairākas gleznas, kuras šodien glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās.

1866. gadā Rīgas rāte iegādājās mākslas kolekcionāra Domeniko de Robiani gleznas, kas lika pamatus Rīgas pilsētas gleznu galerijai, kas publiskai apskatei tika atklāta 1869. gadā.

Ja atgriežamies tuvāk mūsdienām, tad noteikti jāmin neatkarīgas Latvijas valsts izveidošana 1918. gadā, kad mainījās arī muzeja mērķi un uzdevumi, pievēršoties nacionālās mākslas mantojuma un tā laika aktualitāšu apguvei. 20. gadsimta 20. – 30. gados, kad muzeja direktors bija ievērojamais latviešu gleznotājs profesors Vilhelms Purvītis, iesākās latviešu tēlotājas mākslas kolekcijas mērķtiecīgāka veidošana. Ievērojama ir mākslas muzeja ēka, to projektējis Vilhelms Neimanis. Tā ir viena no pēdējām Rīgā būvētajām eklektisma celtnēm, tā veidota barokālās formās, apdarē izmantojot apmetumu, smilšakmeni un granītu, savukārt, interjera apdarē vērojamas jūgendstila iezīmes. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākā profesionālās mākslas krātuve valstī, kas ieņem nozīmīgu vietu kultūras vērtību uzkrāšanā, saglabāšanā un popularizēšanā gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Pirms diviem gadiem, 2016. gadā, muzejs vēra durvis pēc vērienīgas rekonstrukcijas un modernizācijas, kāda notikusi pirmo reizi muzeja ēkas vēsturē. Simtiem cilvēku bija gatavi gaidīt garās rindās, lai apmeklētu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja svinīgo atklāšanu, un prieks, ka arī ikdienā muzejs pulcē neskaitāmus cilvēkus, kam tīk māksla un mūsu kultūras vērtības.