Katrai valstij ir savi simboli – karogs, ģerbonis un himna un šai reizē pastāstīšu par vienu no tiem – karogu.

Kā visiem zināms, Latvijas karogs ir sarkanbaltisarkans proporcijās 2:1:2, bet tā ķiršsarkano krāsu pasaulē mēdz dēvēt par „latvian red” jeb „latviešu sarkano”. Tieši šī krāsa ir bijis „klupšanas akmens” vēl pirms 1921. gada 15. jūnija, kad karogs tika apstiprināts ar īpašu Satversmes sapulces lēmumu un ne velti mūsdienās pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos tā krāsai ir noteikts pat speciāls kods.

Tomēr Latvijas karoga vēsture ir daudz, daudz senāka par pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, jo pirmo reizi tas minēts Atskaņu hronikā, kas stāsta par trīspadsmito gadsimtu – tolaik zem „sarkana karoga ar strīpu vidū” pulcējušies cēsinieki, kas kopā ar vācu krustnešiem devušies cīņā pret zemgaļiem.

Deviņpadsmitajā gadsimtā latviešu studenti Atskaņu hroniku iztulko un kopš tā laika sarkanbaltisarkanās krāsas parādās gan Ausekļa dzejā, gan Pirmos vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Tomēr galveno grūdienu gan Latvijas karoga, gan Latvijas valsts radīšanai deva Pirmais pasaules karš, kad cara armijas rindās karojošajiem strēlniekiem ļāva lietot savus karogus.

Lai gan sarkanbaltisarkano tā arī neapstiprina par strēlnieku karogu, tomēr tas ir parādījies mākslinieku skicēs un 1916.gada otrajā pusē top arī pirmais sarkanbaltisarkanais karogs, ko pēc pedagoga un žurnālista Jāņa Lapiņa meta uzšuva viņa nākamā sieva Marianna Straumane. Šis unikālais karogs ir saglabājies līdz mūsu dienām un ir aplūkojams Cēsu muzejā, tiesa gan, tā krāsa ir spilgti sarkana un to grezno dzeltena saulīte.

Trauksmainajā 1917.gadā tika lietotas dažādas karoga versijas – ar un bez saulītes, dažāda platuma un dažāda sarkanuma svītrām, līdz 1918.gadā grafiķis Ansis Cīrulis uzzīmē mums šobrīd zināmo karogu, kas tautā tiek popularizēts fotogrāfa Jāņa Rieksta pastkartēs. Šādi karogi ir redzami arī tagadējā Nacionālajā teātrī uzņemtajā Viļa Rīdzenieka fotogrāfijā, kur iemūžināta Latvijas Republikas proklamēšana 1918.gada 18.novembrī.

Latvijas karogs ir iemūžināts arī vairākās dziesmās un viena no tām ir manos pusaudža gados populārās trimdas latviešu grupas SKANDĀLS dziesma „Domas par mājām”. Dziesma ir ierakstīta Atmodas laikā un tajā ir rindas „piebraucam pie tilta pašā rīta agrumā – redzam, kā karogs plīvo”. Šis tilts ir Vanšu tilts, bet karogs plīvoja Rīgas pils Svētā gara tornī, kur to 1988. gada 11. novembrī uzvilka Ēvalds Valters un Alberts Bels.

Tomēr stāstu par Latvijas karogu es gribētu noslēgt ar dziesmu, kuras vārdu autors ir liecinieks gan Latvijas karoga, gan Latvijas valsts dzimšanai un tas ir dzejnieks un arī latviešu strēlnieks Edvarts Virza, savukārt dziesmas nosaukums ir „Karogs”, bet tās izpildītājs ir Jānis Stībelis.