Šis stāsts būs par Latvijas himnu "Dievs, svētī LATVIJU", vienu no mūsu valsts simboliem. Tās vārdu un mūzikas autors ir limbažieks Baumaņu Kārlis. Viņš bija skolotājs un aktīvs jaunlatviešu kustības darbinieks, satīriskā izdevuma "Dunduri"  līdzstrādnieks, zejnieks, dramaturgs un viens no pirmajiem latviešu komponistiem un profesionālās mūzikas aizsācējiem. 19. gadsimta sešdesmito gadu beigās radās pirmās tautasdziesmu apdares un viņš pievērsās arī oriģināldziesmu sacerēšanai. 1870. gadā Baumaņu Kārlis rosīgi piedalījās Pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku sagatavošanā, un tajos atskaņoja divas viņa dziesmas "Tēvijas dziesmu" un "Daugavas zvejnieku dziesmu". Tautas himnu "Dievs, svētī Latviju" dziedāja svinīgajā atklāšanas aktā 1973. gada 26.j ūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē, kaut gan svētku programmā cenzūras dēļ to neiekļāva. Gadu vēlāk Pēterburgā tika publicēti dziesmu krājumi "Austra" un "Līgo" ar himnu "Dievs, svētī Latviju", kuru Rīgas ostā gan cara valdība konfiscēja un Daugavmalā sadedzināja. Otro Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku repertuārā iekļāva trīs Baumaņu Kārļa dziesmas "Trimpula", "Latviski lai atskan dziesmas" un "Mūsu Tēvs debesīs".

1888. gadā notika Trešie dziesmu svētki, un tad simfoniskais orķestris atskaņoja "Dievs, svētī Latviju", bet 1895. gadā Ceturtajos svētkos Jelgavā to jau iekļāva koru kopkoncerta programmā kā latviešu tautas himnu, nosaukumā gan vārdu "Latvija" nomainot ar vārdu "Baltija". Pēc šiem dziesmu svētkiem Apsīšu Jēkabs rakstīja: "Dievs, svētī Latviju" var cienīgi līdzās stāties labākajām tautu himnām  - no liela dziedātāju pulka dziedātai, šai dziesmai varens iespaids, kas ar orķestra pavadīšanu top vēl lielāks".

1905. gada revolūcijas laikā, kad Baumaņu Kārlis aizgāja aizsaulē un tika apbedīts Limbažu kapos, vārdu "Baltija" atkal nomainīja ar "Latviju" un laiku gaitā "Dievs, svētī Latviju" kļuva par latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā mūsu nacionālā himna. Un pirmo reizi kā valsts himna "Dievs, svētī Latviju" dziedāta pirms 99 gadiem - 1918. gada 18. novembrī, Latvijas republikas proklamēšanas dienā. Oficiāli par Latvijas Republikas himnu to apstiprināja Satversmes sapulces sēdē 1920. gada 7. jūnijā. Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas PSRS sastāvā – no 1940. - 1990. gadam to aizstāja ar LPSR himnu, bet 1991. gada 15. februārī LPSR Augstākā Padome atjaunoja "Dievs, svētī Latviju" par Latvijas valsts himnu.

Kā nosaka likums par Latvijas valsts himnu, tā izpildāma svinīgos apstākļos, paceļot valsts karogu sabiedriski nozīmīgos pasākumos, svētku un atceres dienās, sagaidot un pavadot citu valstu un valdību vadītājus, kā arī ikdienā uzsākot valsts TV un Radio raidījumus.

Kad himnai jāskan, tas ir skaidrāks par skaidru, cits jautājums – kā skanēt, par to, acīmredzot, domāts mazāk un loģiskas ir diskusijas, kas šajā aspektā raisījušās pēdējā laikā. Kā man šķiet, himnas izpildījumam jābūt patiešām  profesionāli augstvērtīgam, vienalga, vai to atskaņo  orķestris, dzied solists, ansamblis vai koris. Tas ir pats būtiskākais. Kas attiecas uz sporta sarīkojumiem, tad, respektējot starptautisko pieredzi, himna, manuprāt, varētu izskanēt arī saīsinātā versijā. Bet gala vārds te, protams, pieder ekspertiem. Himnai jāskan vareni, krāšņi un svinīgi, jo Himna – tie esam mēs. Tā ir Latvija!