1. maijs Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena un, protams, pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā. Tolaik Latvija kļuva par vienu no 25 dalībvalstīm, bet šobrīd, kā zināms, bloku veido 27 valstis, jo Lielbritānija ir uzsākusi izstāšanos no vienotas Eiropas projekta.

Latvija Eiropas Savienībā iestājās reizē ar pārējām Baltijas valstīm, kā arī Čehiju, Kipru, maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju. Tā bija apjomīgākā paplašināšanās kāda bija notikusi Savienības pastāvēšanas vēsturē. Trīs gadus vēlāk, 2007. gadā pievienojās Rumānija un Bulgārija, bet 2013. gadā – Horvātija.

Runājot par pārējām Eiropas valstīm, to skaitā par dibinātājvalstīm: Franciju, Vāciju, Itāliju, Nīderlandi, Beļģiju un Luksemburgu, kuras 1950. gadā izveidoja šo projektu.  Tās to radīja kā alternatīvu kara nomāktajai Eiropai, lai ierobežotu Vācijas agresiju un to novirzītu produktīvākā virzienā, kā piemēram, vairāk attīstot savstarpējo tirdzniecību. Palēnām šī ekonomiskā sadarbība pārauga Kopienā un citas valstis Eiropā izteica vēlmi pievienoties. Tā 1973. gadā tika uzņemtas Īrija, Apvienota Karaliste un Dānija, 1981. gadā Grieķija, 1986. gadā - Spānija un Portugāle, un visbeidzot 1995. gadā Austrija, Somija un Zviedrija.

Kaut arī Latvija daudz paveikusi gan pirms iestāšanās Savienībā, gan vēlāk tajā aktīvi darbojoties – tai joprojām ir kur augt un attīstīties.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados Latvijas iekšpolitikā 2017. gadā dominē ES fondu līdzekļu apguve, ārvalstu investīciju piesaiste, dažādu reformu īstenošana augstākajā izglītībā, tieslietās, enerģētikas tirgū, maksātnespējas, veselības aprūpes un citās jomās. 

Savukārt prioritātes ārpolitikā šim gadam Latvijai ir Eiropas Savienības ārējās drošības stiprināšana, aktīvāka iesaistīšanās vienotas Eiropas Savienības veidošanā, Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas veicināšana, attiecību stiprināšana ar ES austrumu un dienvidu kaimiņiem, un sadarbība ar diasporām jeb tautiešiem ārvalstīs.

Kopumā Latvija ir ja ne teju izcils, tad teicams skolnieks, kurš seko līdzi Eiropas Savienības vadlīnijām, to skaitā ievēro Eiropas Komisijas rekomendācijas, bet brīžiem tā darba uzdevumus veic pat pārāk savlaicīgi – gribot kā labāk, bet sanākot kā vienmēr.

Jāatzīst, ka Latvijā viss notiek tāpat kā citviet pasaulē, bet brīžiem tomēr nedaudz citādāk. Vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas institūcijas par vienu no prioritātēm izvirzīja mūsu iedzīvotāju izglītošu jautājumos, kas saistīti ar vienotas Eiropas projektu. Šī prioritāte ir palikusi nemainīga teju visus šos gadus un tā iekļauta arī šogad starp veicamajiem darba uzdevumiem. Grūti pateikt, kāpēc vēl joprojām ir šāda situācija.

Novēlu, lai ne tikai šajā dienā, bet katru dienu mēs viens otru saprastu. Bet ja nu gadījumā rodas kāds pārpratums, tad nav tādas atbildes, ko nevārētu rast dziesmās. Lai skan Labvēlīgā tips „Eiropa mūs nesapratīs”.