Rīga dimd, Rīga dimd. Kas to Rīgu dimdināj? Dziedātāji, dejotāji - tie to Rīgu dimdināj! Un tā tas būs arī šovasar, kad Svētkos dejotāju skaits būs pat lielāks nekā dziedātāju skaits.Bet ne jau tas ir galvenais. Galvenais ir dejas raksturs, mūzika un dejotprieks - droši vien tā savā 90. jubilejā, kas iekrīt 17. martā, sacītu latviešu dejas brīnumputns Uldis Žagata, kurš jau no 11. Deju svētkiem ir bijis to virsvadītājs.

Žagata - tie ir trīs bagātīgā radošā mūža spoži  periodi - balets, Dancis un Daile. Uz Operas un baleta skatuves kā vēja spārniem aizlidoja gadsimta ceturksnis. Klasiķis no Ulda neiznāca, bet kopā ar raksturdejām un temperamentīgo Aiju Baumani viņš apbraukāja visu pasauli,latviskajā skatuves dejā kļūstot par nekronētu karali.

Kad no universitātes "Danča" aizgāja Sūna, kas šo kolektīvu bija padarījis spožu un slavenu, Helēnas Tangijevas Birznieces drošināts un Ulda Šteina pierunāts, Žagata stājās pie "Danča" stūres.

Pēc "Danča" divus gadu desmitus Ulda Žagatas lolojums bija valsts profesionālais deju ansamblis "Daile". Sākumā Kultūras ministra Vladimira Kaupuža un Filharmonijas direktora Filipa Šveinika piedāvājums gan īpaši pievilcīgs nelikās, bet, kad abi tolaik iespaidīgie vīri sāka kārdināt ar dzīvokli bijušajā hipodroma teritorijā, tad Uldim cits nekas neatlika kā piekrist. Sākums tik viegls vis nelikās - trūka labu dejotāju, tomēr  20 gados tika iestudētas 15 spožas programmas, izbraukāta savienība un latviešu deja izvesta visā plašajā pasaulē.

Uldis Žagata, kurš 50 savas dzīves gadus veltījis latviešu skatuves dejai, pēc aiziešanas no "Dailes" turpināja veidot dejas. Viņš ir gandrīz 300 horeogrāfiju autors. Deviņos jaunrades konkursos premētas 18 viņa dejas, bet Dziesmu un deju svētkos ir uzvestas vairāk nekā 30 mūsu dejas lielmeistara dejas. Viņš allaž atgādinājis, ka ikvienas dejas pamatā ir jābūt labai mūzikai un komponistam, ar kuru var radoši sadarboties. Ļoti atzinīgi Uldis Žagata vērtēja Raimonda Paula, Ulda Stabulnieka, Mārtiņa Brauna un vairāku citu populāru skaņražu veikumu.

Kā apliecinājis Ulda Žagatas ilggadīgs kolēģis, draugs un tuvākais kaimiņš Lielvārdē Uldis Šteins, Žagata – tas ir latviešu skatuves dejas virziens un laikmets, mūsu deju mākslas lepnums un gods. Bet pati augstākā dejas klasikas virsotne ir un paliek "Es mācēju danci vest", kas ir tas pats, kas koriem "Gaismas pils".