Šodien stāsts būs par prasmīgajiem Latgales podniekiem un tradicionālajām Latgales Podnieku dienām, tās  katru gadu, kā  keramiķu un viņu darbu cienītāju tikšanās svētki,    notiek aprīļa beigās. Kā Latgales vizītkarte  ir meistaru veidotie mākslas darbi – podi, vāzes, šķīvji, svečturi, svilpavnieki un daudz kas cits.  Rēzeknes novads izceļas ar vislielāko podnieku skaitu, bet profesionālie amatu svētki  apvieno visus Latgales māla meistarus. Kā katru gadu Latgales podnieku dienās apmeklētāji varēs piedalīties keramikas cepļa kurināšanā, podu izņemšanā, skatīt māla virpošanas paraugdemonstrējumus, izmēģināt spēkus  mālu meistardarbnīcās un tuvāk  iepazīt gan krāsaino, gan melno keramiku. Šogad jau 38. reizi Rēzeknes pilsētā un novadā tiks izdzīvotas Latgales Podnieku dienu tradīcijas.  

Svētkus iedibināja mākslas vēsturnieks, Latgales keramikas vēstures pētnieks, mākslas kritiķis  un grāmatas „Latgales keramika” autors  Jānis Pujāts. Māla apstrādei Latgalē ir senas tradīcijas, to izmantoja seno latgaļu pilskalnu nocietinājumos,  būvniecībā, pavardu veidošanā un ,protams, trauku izgatavošanā.

Latgales podniecība iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, ar ko tā īpaša  stāsta folkloras un mitoloģijas pētniece, literatūrzinātniece Janīna Kursīte.

„Mūsu tradicionālās kultūras vērtība ir Latgales keramika, Latgales podniecība. Ar ko tā īpaša. Podniecība, keramika ir tradīcija daudzām tautām, daudzām valstīm, bet Latgales keramikā ilgu laiku bija pirmkārt paaudžu pārmantojamība. Otra vērtība ir - ilgstoši saglabātas Latgalei un Latvijai raksturīgās krāsas un barokālās formas. Blakus šim tautas barokālajam, kas bija raksturīgs Kāpostiņam, Paulānam, Šmulānam ar velniņiem un veselai virknei citu, attīstījās it kā jauns atzars, bet kas īstenībā ir atskats atpakaļ uz vēl senāku tradīciju, tā  sauktā melnā keramika, kurā atgriežas ģeometriskais ornaments.

 Ornaments un ģeometriskais ornaments ar aizsargzīmēm ir ļoti svarīga savdabība indoeiropiešu kultūrai, bet daudzas kultūras to aizmirsušas un tagad viņiem ir jāatgriež, bet mums tas saglabāts. Trešā Latgales keramikas vērtība ir līdzsvarā jaunais, jaunie meklējumi un tradīcija, tas ir samērojams. Iet laikam līdzi, bet tomēr paliek tradīcija. Noteikti svarīgi ir tas, ka Latgales keramika joprojām saglabā savu praktisko noderību. Latgales keramikā glabājas, var iedomāties, kā viens liels pods, kurā ir nozīmīga mūsu kultūras koda daļa.”   

Ne velti tradicionālās Latgales Podnieku dienas notiek agrā pavasarī, jo šajā laikā arī podnieku dzīvē sākas jauns darba cikls. Katru gadu tās piesaista arvien vairāk un vairāk  apmeklētājus no visas Latvijas, kā arī  viesus un tūristus  no visas pasaules.  Podniecības tradīcijas ir viens no spilgtākajiem Latgales nemateriālā kultūras mantojuma elementiem. Tās veido vienu no Latvijas tradicionālās kultūras zīmēm ar kurām mēs lepojamies un izjūtam piederību savai tautai un zemei.