Pagājušajā nedēļā ar vērienīgām svinībām un dažādiem sarīkojumiem Latvija atzīmēja Latgales kongresa Simtgades svētkus. Lai arī tos ieskandinājām jau pagājušajā nedēļā, taču datumi, kad precīzi notika pirmais Latgales kongress, bija tieši 9. un 10. maijs.

Tas bija 1917. gads, laiks, kad notika Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kas apsprieda Latgales pašpārvaldes jautājumus, tostarp jautājumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to apvienošanos ar Vidzemes un Kurzemes latviešu apdzīvotajām teritorijām.

Kongresā tika izveidota Latgales Pagaidu zemes padome, kuras pārstāvji kopā ar līdzīgām citu novadu pašpārvaldes institūcijām – Vidzemes un Kurzemes Pagaidu zemes padomēm – līdzdarbojās Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes darbā un sekmēja Latvijas Republikas proklamēšanu.

Šis ir vēsturiski nozīmīgs lēmums, kad latgalieši izlēma vienoties ar Vidzemi un Kurzemi kopīgā cīņā par neatkarīgu Latvijas valsti.

Latgales kongresā piedalījās redzamākie novada sabiedriskie darbinieki, kuri tolaik darbojās Pēterburgā, citās Krievijas vietās, pagastos un draudzēs dzimtenē, kā arī Krievijas armijas virsnieki un mobilizētie karavīri.

Kongresā piedalījās 350 dalībnieku, no tiem 232 delegāti ar balsstiesībām.Viens no cilvēkiem, kurš piedalījās, bija arī Francis Trasuns. Mums šis cilvēks jāpiemin ar lepnumu, ar pateicību un jācildina viņa nopelni Latgales labā. Viņš bija pirmais lielais latgalietis jau tad, kad ne Latgales, nedz arī Latvijas vēl nebija. Pateicoties viņa pūlēm un cīņai, Latgale izkļuva no Vitebskas guberņas un pievienojās kopējai Latvijas valstij.

Ar lielu degsmi viņš piedalījās šī kongresa organizēšanā, kur atbalstīja un bija PAR Latgales apvienošanos ar Latviju.

Kā svarīga vērtība mums ir jāizceļ un jāgodina Latgaliešu valoda. Lai gan tā ir cietusi un uz brīdi pat mūsu valstī bija aizliegta, tomēr tā ir saglabājusies un gadu laikā izkopta un bagātināta. Prieks, ka šajā valodā cilvēki runā, raksta un tās vārdi ir ietērpti arī neskaitāmās dziesmās. Sagaidot Latgales kongresa Simtgadi, daudzi latviešu mūziķi piedalījās Simtagdei veltīta albuma ierakstā, kurā latgaliešu dziesmas tapušas jaunās skaņās, tāpēc, lepojoties ar latgaliešu valodu, ieklausīsimies vienā no šī albuma dziesmām – “Skaidrā valoda”.