Šoreiz Stāstu rakstos Krimuldas baznīca, agrāk dēvēta arī par Kubeseles baznīcu. Tā dibināta pirms vairāk nekā 800 gadiem, 1205. gadā, un ir vecākā baznīca Latvijā. Gadu iepriekš lībiešu virsaitis un ķēniņš Kaupo bija atgriezies no Romas ar pāvesta Inokentija dāvātajiem 100 zelta gabaliem, un priesteris Alobrands tad Kubeselē, nodedzinātās Kaupo pils tuvumā  uzcēla baznīcu, kas bija arī viena no pirmajām baznīcām Līvzemē, ar daudzām izmaiņām saglabājoties līdz pat šim laikam.

Sākotnēji, līdz pat 17. gadsimtam baznīcas arhitektūra bijusi ļoti vienkārša - bieza mūra celtne ar dakstiņiem klātu divslīpu jumtu un šaurām, dziļām logu ailēm. Tā ilgu laiku palikusi bez griestiem, un īpaši nožēlojamā stāvoklī nonākusi pēc Lielā Ziemeļu kara 1739. gadā, kad baznīcas kancele pat balstīta ar trim sētas mietiem.

Nopietns remonts veikts 19. gadsimta otrajā pusē, tad Krimuldas muižas īpašnieks Līvens un Engelhārtes muižas īpašnieks Konrād fon Dāls ziedojis naudu baznīcas uzpošanai un izgreznošanai. Savukārt Bīriņu muižas īpašnieks Augusts Frīdrijs fon Pistolkross, kurš šajā baznīcā bija iesvētīts, sarūpēja jaunu altārgleznu.Iepretī kancelei viņš arī licis novietot Lutera krūšutēlu, uz ģērbkambara griestiem uzgleznot bībeli ar krustu un palmas zaru un veikt citus jauninājumus.

Jāmin vēl, ka 20. gadsimta sākumā pēc Augusta Reinberga projekta koka torņa vietā uzbūvēja 46 m augstu mūra torni, bet 1926. gadā tika iesvētītas jaunās ēŗģeles ar 778 stabulēm - 1823. gadā meistara Kristiņa būvētajām ērģelēm bija vien 9 reģistri, un tās par 150 rubļiem pārdeva Jērkules skolai, bet 1910. gadā Martina firmas taisītās ērģeles nopostīja pirmā pasaules kara laikā.

Kad 1217. gadā cīņā pie Vīlandes Kaupo krita, viņa pelnus apbedīja Kubeselē, iespējams, baznīcā, taču vietējie iedzīvotāji par Kaupo kapa vietu uzskata arī pauguru pie Runtiņu upītes, kas tek gar baznīcu, un 1760. gadā būvēto mācītājmuižu.

Krimuldas baznīcas ēka kopš 1930. gada ir Latvijas Republikas valsts nozīmes kultūras piemineklis.