27.jūnijs ir diena, kad svētki ir Kokneses novadam, šogad gleznainās Daugavas, akmeņaino pilsdrupu ieskautā pilsēta svin 740.

Vēstures lappusēs teikts, ka Koknesē pirmie tautieši apmetušies jau mūsu ēras 7.gs., un pāris gadsimtu laikā iedzīvotāji izveidoja savu sabiedrisko iekārtu un jau 10.gs. Kokneses pilsētiņā dzīvojuši teju 1000 cilvēku. Cauri laikiem Koknesē uzceltas 3 pilis, no kurām šodien saglabājušās vien pilsdrupas.

Sākotnēji Krievkalnā uzcēla pirmo koka pili, un ap to pamazām veidojās pilsēta. 13.gs. sākumā bīskapa Alberta karapulkiem, sasniedzot Koknesi, Vetseke padevās pārspēka priekšā, un šī pils tika nopostīta. vēlāk Bīskaps Alberts sāka celt mūra pili, taču ne vairs Krievkalnā, bet kalnā, kuram pie kājām satek Pērse un Daugava. Šo pili uzspridzināja Ziemeļu kara laikā. 19.gs. beigās Kokneses parkā Kokneses muižas īpašniekam, baronam Lēvenšternam uzcēla jaunu pili, kurai nebija lemts ilgs mūžs, jo Pirmā pasaules kara laikā pilij tika nodarīti lieli postījumi. Šobrīd Kokneses pilsdrupas ir viens no pilsētas viesu iecienītākajiem apskates objektiem.

Tā kā Koknese  tolaik bija ievērojams un apdzīvots bīskapijas centrs, kur aktīvi noritēja amatniecība un tirdzniecība, tā ieguva pilsētas tiesības, un kopš 14.gs. Koknese ietilpst Hanzas savienībā.

Vēstures līkločos dažādu kauju iespaidā Kokneses pilsēta bijusi izpostīta un izlaupīta, tā bijusi gan poļu un leišu valdījumā, tāpat savu pāri darījumu izcietusi arī no Ivana Bargā karaspēka. Bija brīdis, kad tur valdīšu arī zviedri. 17.gs. Koknesē uzcēla luterāņu baznīcu gotikas stilā, kur darbojās mācītājs Ernests Gliks.

Zviedru laiki zīmīgi ar to, ka 1688.gadā tiek dibināta pirmā latviešu skola Koknesē un kopš šī laika izglītības ceļš Koknesē gandrīz bez pārtraukumiem mūs atvedis pie tādas skolas, kāda tā ir šodien - Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas.

Vairākus gadus Koknesē dzīvojis rakstnieks R.Blaumanis. Koknesē dzimuši arī vairāki ievērojami kultūras darbinieki - mūziķis, vijolnieks Jānis Reinholds, gleznotājs Jūlijs Feders. Te laiku pavadīja ne tikai arhibīskapi un ordeņa mestri, bet jau 20.gs. arī inteliģences pārstāvji, radoši cilvēki un vienkārši atpūtnieki, piemēram, valodnieks Jānis Endzelīns, gleznotājs Konrāds Ubāns.

Cauri laikiem Kokneses pilsētas uzplaukumu veicinājusi likteņupes Daugavas klātbūtne, un likumsakarīgi uz salas upē jau  vairākus gadus top mūsu tautas Likteņdārzs - dabā veidots simbols nemitīgai tautas atjaunotnei un izaugsmei. Tā ir vieta, kur satikties, lai dotu mierinājumu pagātnei, spēku šodienai un iedvesmotu piepildīt savus sapņus nākotnē. 

Par laika ritējumu Daugavas krastos, ieklausīsimies Ainara Mielava un kora izpildītajā dziesmā no Teikas par Daugavas rakšanu.