Pirms 45 gadiem – 1972. gada 7. decembrī notika latviešu mākslas filmas "Ceplis" pirmizrāde. Tā iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Ar to pateikts viss, un nav pateikts nekas. Šo filmu nevar ne pārstāstīt, ne atstāstīt. Tā gluži vienkārši jāredz. Un gandrīz vai ikviens mūsu klausītājs to, protams, ir redzējis… Divdesmito gadu stilizācija, ironija un cilvēciskās vājības, spilgta tēlu galerija, izcili aktiermāslas meistari ar Eduardu Pāvulu kā ķieģeļu fabrikantu Cepli pašā notikumu virpulī…

Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc Pāvila Rozīša romāna motīviem. Rozītis, kura radošākie darba gadi bija pagājušā gadsimta 20. - 30. gadi, rakstījis prozu, dzeju, īsprozu, recenzijas, tulkojis, un viņa nozīmīgāko darbu vidū, neapšaubāmi, minams romāns "Ceplis", kas tapis 1928. gadā.

Režisors Rolands Kalniņš, kurš Kinostudijā sācis strādāt 1947. gadā, "Cepli" uzņēma 50 gadu vecumā. Viņa iepriekšējām filmām bija sarežģīts liktenis, bet māksliniekam - bezkompromisu režisora reputācija. Pietiek vien atgādināt, ka tādas viņa filmas kā "Akmens un šķembas" un "Elpojiet dziļi" tika atzītas par nevēlamām un izņemtas no padomju kino aprites, tāpat jau tapšanas procesā tā laika varas gaiteņos apturēja arī viņa filmas "Piejūras klimats" veidošanu. Savukārt "Ceplis" kļuva par režisora radošo kulmināciju 70-tajos gados un viņa vispopulārāko filmu. Simptomātiski, ka šopavasar, kad "Ceplis" kļuva 45 gadus vecs, mūsu izcilais kino klasiķis Rolands Kalniņš atzīmēja savu 95. dzimšanas dienu - vairāku svinīgu notikumu vidū bija arī atjaunotās filmas "Ceplis" pirmizrāde kinoteātrī "Splendid Palace". Filmas restaurācijas darbus bija paveikusi studija "Lokomotīve", izmantojot to pieredzi, kas uzkrāta, atjaunojot vairākas Jāņa Streiča spēlfilmas un citus meistardarbus.

"Ceplis"  -tas, protams, ir Eduards Pāvuls, viens no dižākajiem latvju skatuves māksliniekiem. Dailes Teātrī viņš strādāja no 1949. līdz pat 1984. gadam, 1957. gadā debitējot kinofilmā "Pēc vētras". Tajā pašā gadā viņš ieguva galveno lomu mākslas filmā "Zvejnieka dēls", pavisam nospēlējot vairāk nekā 60 kino lomas. 1996. gadā - 10 gadus pirms Pāvula aiziešanas mūžībā režisors Varis Brasla uzņēma dokumentālo filmu "Kā tev klājas, Eidi", kas bija veltīta spožā skatuves meistara mākslinieciskajai daiļradei.

Izcila filma, tātad, arī brīnišķīga  mūzika. Un to sacerējis Marģeris Zariņš, viena no savdabīgākajām un interesantākajām radošajām personībām Latvijā pagājušajā gadsimtā. Blakus rakstniecībai radītas arī operas, oratorijas, mūzika vairāk nekā 50 teātra uzvedumiem, kantātes, ērģeļmūzika, ap 100 kora dziesmu, kā arī mūzika 16 kinofilmām, tostarp, "Ceplim".

Diemžēl, īsā pārstāstā nav iespējams pieminēt visas radošās personas un personības, kas sekmējušas tāda ekrāna šedevra kā "Celis" tapšanu, bet, turpinot par mūziku vēl jāmin Margarita Vilcāne, kura 1970. un 1971. gadā kļuva par "Mikrofona" aptaujas uzvarētāju, bet gadu vēlāk piedalījās kinofilmā "Ceplis", atveidojot restorāna dziedātāju un izpildot Marģera Zariņa populāro dziesmu "Es sirdi izrauju".