Ķemeru Nacionālais parks, kas atrodas vien nepilnas stundas braucienā no Rīgas, var lepoties ar pludmali, kurā plīvo Zilais karogs. Tie ir Jaunķemeri. Tāpat starp Jūrmalu un zvejniekciemu rindu – Bigauņciemu, Lapmežciemu un Ragaciemu, kas atrodas Gausās jūdzes tuvumā, kas kādreiz bijusi izslavēta laupītāju uzbrukšanas vieta – var lepoties ar smilšainu jūras pludmali.

Parka piekrastes teritorijā slejas arī veci priežu meži, kur atsevišķām šīs sugas pārstāvēm vecums pārsniedz 250 gadu.

Bet tiem, kuriem tomēr labāk patīk ezeri - gaidīti Kaņiera ezera Putnu tornī vai Niedrāja laipā, kur paveras skats uz putniem, kas ezerā ligzdo un barojas.

Šis ezers ir lagūnas tipa ezers, kas veidojies atkāpjoties jūrai un atstājot seklas iedobes. Kaņieris ir putnu ziņā viens no daudzveidīgākajiem ezeriem Latvijā – te sastopamas dažādas pīļu sugas un gulbji, ķīri, kaijas un zīriņi, var dzirdēt dumpja dobo balsi, vērot jūras kraukļu koloniju vai balto gārņu graciozās kustības. Ezerā ir arī izveidotas mākslīgās salas, kam ir būtiska loma ūdensputnu ligzdošanai.

Savukārt Dunduru pļavās ir iespējams redzēt savvaļas zirgus un taur-govis. Kas to būtu domājis, ka šie dzīvnieki ir izveidojuši savu karaļvalsti 500 hektārus lielajā platībā un pat savu hierarhiju starp bariem. Tik plašas ganības ir ļoti nozīmīgas dabisko zālāju saglabāšanai Latvijā. Tāpat šeit ir sastopama vislielākā augu daudzveidība – līdz pat 30 dažādu augu sugu vienā kvadrātmetrā.

2000-šo gadu sākumā tika īstenots pirmais upes dabiskā tecējuma atjaunošanas projekts un atjaunoti Slampes upes līkumi, pārvēršot taisnu grāvi atpakaļ līkumotā upītē. Šādas upītes veido palienes – periodiski applūstošas teritorijas, kas ir nozīmīgas plūdu risku mazināšanai, jo lēzenie upes krasti ļauj sniega kušanas vai spēcīgu lietavu ūdeņiem nevis traukties pa straumi uz leju un appludināt ēkas un ciemus, bet gan izplesties palieņu pļavās, radot barošanās un atpūtas vietas bridējputniem un ūdensputniem un vienlaikus pasargājot apdzīvotās vietas no palu ūdeņiem.

Arī ar mežu daudzveidību Ķemeru Nacionālais parks var lepoties. Te satopami gan pavisam sausi priežu sili, ar baltiem ķērpju paklājiem, ozolu un bērzu birzis, gan noslēpumainie egļu vēri, gan meži ūdenī, jeb dumbrāji. Dumbrājos pārsvarā dominē melnalkšņi, kas pielāgojušies periodiskām ūdens līmeņu svārstībām, ko nosaka caurplūstošu upju pali, tādējādi Pasargājot koku jutīgāko daļu – sakņu kaklu – no ūdens svārstībām, melnalkšņi ir izveidojuši pacilu saknes, kas paceļ koka sakņu daļu pat pusmetru augstāk, neļaujot koka attīstību ietekmēt ūdens līmeņa svārstībām.

Tomēr tam visam pāri stāv, protams, viens no Ķemeru Nacionālā parka lielākajiem dārgumiem, tie ir purvi. Vislielākais ir Lielais Ķemeru tīrelis. Tā platība pārsniedz 6000 hektārus, bet vecums lēšams ap 8000 gadu. Neskatoties un cienījamo mūžu, purvs arvien veidojas un attīstās.

Purvā paslēpusies arī Latvijas sarkanais zelts, par ko vairāk pastāstīs Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Šīravs.

“Dzērvenes ir Latvijas „sarkanais zelts” un Latvija var pamatoti lepoties ar dzērveņu „lielvalsts” statusu. Esam 4. lielākā dzērveņu ražotājvalsts pasaulē, kopējais dzērveņu ražai valstij pārsniedz 1500 tonnas. Daļa no šīs ražas tiek ievākta arī aukstajos purvos, kāds ir Lielais Ķemeru tīrelis.”

Es tiešām domāju, ka Latvija var lepoties ar savu dabas daudzveidību. Šīs vērtības tiks apzinātas arī projektā "Dabas skaitīšana". To īsteno Dabas aizsardzības pārvalde, sabiedrības informēšanu nodrošinot ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu.

Tik raiba un skaista, cik ir Latvija, tik kolorīts un elpu aizraujošs ir šis „zvaigžņu koris” ar Margaritu Vilcāni, Noru Bumbieri, Viktoru Lapčenoku un Ojāru Grīnbergu sastāvā, viņiem visiem kopā izpildot dziesmu „Teic, kur zeme tā”.