Ir 14.s eptembris, un šo dienu droši vien varētu nosaukt  par Prezidenta dienu, ,jo tā ir mūsu valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimšanas diena.

Jānis Čakste ir dzimis 1859. gadā un, kā vairums Latvijas augstāko amatpersonu, nācis no Zemgales. Prezidenta dzimtais pagasts ir Lielsesavas pagasts.Vecāki, būdami visai turīgi, nomājuši Bērsteles muižu, pārvaldījuši vējdzirnavas un ķieģeļu cepli, vēlāk iepērkot Vecsvirlaukas pagasta  Auču mājas, ar kurām Jānis Čakste bijis saistīts visu savu mūžu.

Tas bijis tik krāšņs, bagātīgs un piepildīts, ka to aprakstīt dažās minūtēs, protams, ir neiespējami. Tāpēc atļaušos vien skart dažas epizodes, kas saistās ar Jāni Čaksti kā Prezidentu.

Pēc pirmās izglītības, ko viņš ieguvis mājskolotājas vadībā, vēlāk mācoties Jelgavas Jelgavas Sv.Annas elementārskolā un ģimnāzijā, viņš absovēja Maskavas universitātes Juridisko fakultāti ,jau tad rosīgi iesaistoties dažādās sabiedriskās dzīves norisēs. Gan Jelgavas Latviešu biedrība, Biškopības biedrība un Sarkanais krusts, gan laikrakstu izdošana un 4.Vispārējo Dziesmu un Mūzikas svētku rīkošanu 1895. gadā Jelgavā, pagājušā gadsimta sākumā aktīvi iesaistoties arī politiskajā dzīvē.

Kad 1917. gada rudenī nodibināja Latviešu Pagaidu nacionālo padomi, Čakste, darbodamies tās ārlietu nodaļā, izstrādāja memoranda tekstu rietumvalstu vēstniecībām, protestējot pret Vācijas aneksijas plāniem Baltijā. Pēc gada viņu aizmuguriski ievēlēja par Tautas padomes prezidija priekššēdētāju, uzaicinot piedalīties arī 18. novembra Latvijas Republikas proklamēšanas aktā, taču politisku nesaskaņu dēļ viņš uz to neieradās.

1920. gada 1. maijā Satversmes sapulces pirmajā sēdē tika vēlēts tās priekšsēdētājs,uz  šo amatu kandidējot gan Jānim Čakstem, kas pārstāvēja pilsoniskās partijas, gan dzejniekam Jānim Rainim kā sociāldemokrātu pārstāvim. Rainis saņēma 48 balsis, Čakste - turpat 2 reizes vairāk - 83, šajā amatā esot visu Satversmes sapulces darba laiku.

1922. gada 14. novembrī Latvijas pirmā Saeima Jāni Čaksti kā vienīgo kandidātu ievēlēja par pirmo valsts prezidentu, viņu atkārtoti ievēlot vēl pēc trim gadiem, kad kandidātu vidū bija arī Jānis Rainis un Kārlis Ulmanis. Izšķirošajā  balsojumā Ulmanis saņēma 31 balsi, Čakste - 60. Kā spriež vēsturnieki un politiķi, pirmais valsts Prezidents bijis apveltīts ar spēju stāvēt pāri partiju interesēm, iestājoties par vienotību un saglabājot iespējamo objektivitāti. Ne velti uz pieminekļa, kas atrodas Jelgavā, Akadēmijas un Lielās ielas krustojumā un kura autore ir tēlniece Arta Dumpe, ir Jāņa Čakstes vārdi:

Latvijas valsts izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā palikusi stipra caur latviešu tautas vienprātību un plauks un zels tālāk

Neapšaubāmi, pirmais Latvijas valsts prezidents ir viena no spožakajām personībām mūsu valsts vēsturē, un arī pasaules kontekstā, par ko atgādina 1998. gada 7. novembrī Šveicē atklātā Brīvības halle, kas veltīta 100 izcilākajiem pasaules demokrātiem. Un tur līdzās tādiem vārdiem kā Vinstons Čerčils, Vudro Vilsons, Andrejs Saharovs, Aleksandrs Dubčeks, Lajošs Košuts un citiem minēts mūsu valsts 1. Prezidents – Jānis Čakste (1859-1927).

Kad 68 gadu vecumā Prezidents aizgāja aizsaulē, pēdējā gaitā uz Meža kapiem, kur 1931. gadā tika atklāts piemineklis, viņu pavadīja ap 150`000 cilvēku. Bet dzejnieks Kārlis Skalbe Jānim Čakstem veltīja šādas rindas:

Senču godībā ieiet vadonis sirmais,

Godīgi Tēvzemei kalpojis, pilsonis pirmais,

Gadu simti kad gausi mūžībā slīdēs,

Viņa vārds vēl Latvijas zvaigznājā spīdēs