Mums, latviešiem, ir daži tādi vārdi, kuru sākotnējo nozīmi ir mainījis kāds spilgts mākslas darbs, dziesma vai filma un viens no šiem vārdiem ir – šķērsiela.

Ja no laika gala ar šķērsielu visi saprata tikai ielas atzaru, tad pēc 1988. gada šķērsiela ir filma, dokumentālā filma, kuras režisoram Ivaram Seleckim šodien svinama astoņdesmit trešā dzimšanas diena.

Ivara Selecka vietu Latvijas kino vislabāk raksturo daži fakti – pirmkārt jau tas, ka viņš kā operators vai režisors ir piedalījies teju visās slavenākajās Latvijas dokumentālajās filmās, vairums no kurām tapa žanram labvēlīgajā padomju laikā. Tomēr Ivars Seleckis ir spējis būt aktīvs un radošs arī pašmāju kino smagajos gados – sēnalu pārpilnajos deviņdesmitajos, un šo enerģiju un radošumu jubilārs ir spējis saglabāt arī pēc astoņdesmit gadu sliekšņa pārkāpšanas.

Bet Ivara Selecka filmu filma ir tieši „Šķērsiela” – tā ir saņēmusi gan pašmāju kinobalvu „Lielais Kristaps”, gan pasaulē nozīmīgākās dokumentālā kino balvas – Eiropas Fēliksu, kā arī Roberta Flaerti un Jorisa Īvensa balvu, galu galā – tā ir iekļauta pat Latvijas Kultūras kanonā!

Tomēr interesantākais „Šķērsielas” stāstā ir tas, ka ar vienas astoņsimt metru garas Pārdaugavas nomales ielas palīdzību mēs varam izsekot Latvijas ļaudīm laikmetu griežos  – ja pirmā „Šķērsiela” tapa vēl padomju laikā, tad otrā – 1999. gadā uzņemtā „Jaunie laiki Šķērsielā” mums parāda par juku laiku dēvēto deviņdesmito gadu izskaņu. Savukārt trešā – 2013. gadā tapusī filma ir nodēvēta par „Kapitālismu Šķērsielā”, lai gan tai labāk būtu piestāvējis nosaukums „Mežonīgais kapitālisms Šķērsielā”, jo tās uzņemšanas laikā filmas komanda piedzīvoja pat huligānu uzbrukumu un, kā vēsta preses materiāli, tie ir bijuši Šķērsielā nesen uz dzīvi pārcēlušies ļaudis.

Gribētos cerēt, ka ceturtā „Šķēsiela”, ja tāda taps, vēstīs par laimīgiem ļaudīm, kas dzīvo sakoptā ielā, kas atrodas drošas un turīgas valsts galvaspilsētā – un lai šodien astoņdesmit trešo jubileju svinošajam Ivaram Seleckim pietiek spēka un veselības piedalīties arī šīs filmas tapšanā, bet šī stāsta izskaņā, kā ierasts, lai skan dziesma.

Te vēlreiz atgādināšu, ka Šķērsiela atrodas Pārdaugavā un, lai gan Rīga ir dziesmām bagātākā Latvijas pilsēta, tieši Šķērsielai neviena dziesma vēl nav veltīta. Tomēr katrā Rīgas ielā ir daļiņa no Šķērsielas pēdējos trīsdesmit gados piedzīvotā un vienu no skaistākajiem stāstiem par ielu laika lokos ir izstāstījis Atis Zviedris ar savu grupu THE ROLLTONES – Brīvības iela.