Ausij ierastāks noteikti ir mans vārds sieviešu dzimtē, jo visi ir dzirdējuši par mūzām kā poēzijas, mākslas un zinātņu dievietēm vai mākslinieku iedvesmas avotu. No vārda "mūza" ir radies arī vārds "muzejs", bet šis nav stāsts par mūzu vai muzeju. Tas ir par garausaino sikspārni, kura dzīve cieši saistīta ar Lūznavas muižu Rāznas Nacionālajā parkā.

Tajā uz palikšanu Mūzis iekārtojies 2016. gadā, kad Lūznavas muižas parkā izskanēja Dabas koncertzāle, kurā tas bija iecelts arī varoņa godā, bet pēc tam kļuvu par visa dabiskā aizgādni un simbolu.

Lai arī daudz nostāsti apvij Lūznavas muižu un apkārtni, šodien būs stāsts par garausaino sikspārni un tā radiniekiem.

Teika vēsta, ka reiz putni karojuši ar zvēriem. Karojuši ļoti ilgi. Karā piedalījies arī sikspārnis. Tas izturējies ļoti gudri: kad uzvarējuši putni, viņš laidies gaisā pie putniem; kad uzvarējuši zvēri, viņš rāpojis pa zemi kā maza pelīte. Pēdīgi karš visiem apnicis, un karotāji sapulcējušies derēt mieru. Un pēkšņi atklājuši sikspārņa viltību, jo viņš nav varējis nostāties nevienā pusē, bet palicis vidū, starp abām nometnēm. Sadusmoti gan putni, gan zvēri sākuši sikspārni vajāt. Lai glābtos, tas ielīdis mūru spraugā un guļ tur vēl šodien. Vienīgi naktīs sikspārnis iedrošinās atstāt savu slēptuvi.

Par teiku var pasmaidīt, bet tajā ir arī daudz patiesības, tā uzsvēra Latgales reģionālās administrācijas direktores vietniece un Dabas aizsardzības daļas vadītāja Aina Skredele. Viņa norādīja, ka visas Latvijā sastopamās 16 sikspārņu sugas ir aizsargājamas un to traucēšana visa gada laikā, kā arī nogalināšana ir aizliegta.

„Sikspārņi ir vienīgie lidošanai pielāgojušies dzīvnieki no zīdītāju klases, kurai pieder gan peles, gan cilvēki. Šo dzīvnieku populācijas dabiskā atjaunošanās ir lēna – sikspārņiem gadā dzimst tikai 1–2 mazuļi. Tāpēc ir svarīga katras atsevišķas kolonijas vai pat indivīda izdzīvošana. Visas 16 Latvijā dzīvojošās sikspārņu sugas ir aizsargājamas. Ir aizliegta sikspārņu nogalināšana, kā arī traucēšana to mītnēs visa gada laikā, dzīvotņu postīšana.”

Skredele arī piebilda, ka sikspārņi ir konservatīvi dzīvnieki, kuri ilgstoši daudzās paaudzēs izmanto vienas un tās pašas mītnes un noteiktus ainavas elementus pārlidojumos uz barošanās vietām un migrācijas laikā. Šie dzīvnieki ļoti jutīgi reaģē uz izmaiņām viņu dzīves vidē. Tāpēc sikspārņus apdraud virkne dažādu faktoru, no kuriem lielākā daļa ir cilvēka darbības izraisīti. To vidū arī bieži vien māņticības un zināšanu trūkuma izraisīta nelabvēlīga attieksme pret šiem savdabīgajiem nakts dzīvniekiem.

Gan Muzis, gan viņa sugas brāļi – garausainie sikspārņi –ir ar ļoti garām, platām un virs pieres kopā saaugušām ausīm. Citu Latvijā dzīvojošo sugu sikspārņiem tādu ausu nav. Atpūšoties no lidošanas tie, karājoties ar galvu uz leju. Šādos brīžos tie arī glīti noloka uz aizmuguri ausis, un nezinātājs varētu padomāt, ka šiem sikspārņiem ir nelieli radziņi. Arī ejot ziemas guļā, tie savas ausis paslēpj zem spārniem. Bet ziemas guļu garausainie sikspārņi - labprāt aizvada dažādās pazemes telpās - alās, pagrabos, bunkuros, kā arī nesmādē mazos sakņu pagrabus.

Lai spētu aizsargāt garausaino sikspārņu radiniekus dīķa naktssikspārņus pašlaik pētnieki izstrādā sugas aizsardzības plānu. Tas veido lielas vasaras kolonijas ēkās, visbiežāk baznīcās; bet to ziemošanas vietas nav tik viegli atklājamas. Dīķa naktssikspārņi barojas ar ūdens kukaiņiem, lidojot virs ūdens.

Bet Lūznavas muižas ēka var lepoties, ka tur mitinās salīdzinoši liela dīķa naktssikspārņa kolonija - vairāk nekā 100 sikspārņi, bet parkā teritorijā kopumā barojas 6 sugas.

Latgales reģionālās administrācijas direktores vietniece un Dabas aizsardzības daļas vadītāja Aina Skredele visu sikspārņu vārdā izsaka lūgumu, ka sikspārņi ir nekaitīgi, tie nepinas matos, neuzbrūk un nekož, kā arī neizēd kartupeļus, ievārījuma burciņas un citu labumus pagrabos – tie mierīgi dzīvo tepat blakus un no sikspārņiem nav jābaidās, jo tie ēd tikai kukaiņus. Bet tos labāk nemodināt, jo bieži traucējumi var sikspārņiem būt nāvējoši bīstami.

Turpinājumā  Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere ar Sikspārņa fledermauša šūpuļdziesmu.