Šis stāsts nepretendē uz baltu patiesību, jo ar tā varoni jūlija mēneša jubilāru Ģirtu Jakovļevu mūs vieno vien matu krāsa un sirsnīgs „čau” šad tad saskrienoties radio kāpnēs. Bet, ja nu man iekritis tas gods Ģirtu noraksturot, tad par atslēgas vārdu esmu izvēlējies vārdu - īsts. Kā apjaušu, viņš piedzimis īstā Pārdaugavas strādnieku ģimenē, būdams tajā vienīgais bērns. Bērnība bijusi salda –gan tiešā gan pārnestā nozīmē - mamma strādājusi konfekšu fabrikā, tā kā saldo bumbuļu ar krēmu nekad nav trūcis - ne pašam, ne skolas un studiju biedriem. Arī pirmā skatuves pieredze bijusi vairāk nekā īsta - kopā ar Intu Burānu, Imantu Skrastiņu un citiem puišiem darbojies Operā kā artists -mīmists, kas ļāva ne tikvien tikt pie kādas kapeikas, bet arī nonākt tuvāk klasiskajai mūzikai. Arī skola izrādījās pati īstākā – Rīgas 1.vidusskola, kas allaž bijusi un joprojām ir viena no pirmajām. Tāpat Ģirtam 20 gadu vecumā izdevās nonākt īstajā teātrī - Drāmas, tagad Nacionālajā teātrī, kur sastapās ar savu īsto režisoru Alfrēdu Jaunušānu. Arī partneri izrādījās īstas, spožas  teātra personības - Astrīda Kairiša un pārinieks un draugs Uldis Dumpis, ar kuru nācās radoši līdzināties.

Tāpat nozīmīgākās lomas, sākot ar 1966.gadu, kā īstas pērles- „Uldis” Raiņa „Pūt vējiņos”, Ferenca Molnāra Lilioms, Dūdars – Silmačos, „Kaspars” Kaudzīšu „Mērnieku laikos”, „Edgars” Blaumaņa „Ugunī”, „Jagailis” Pētersona „Meteorā”, „Saimnieks” Jāņa Jaunsudrabiņa „Aijā”. Tā ir tikai maza kripatiņa no lielā lomu klāsta gan teātrī, gan arī kino, kur pirmo īsto lomu nospēlēja filmā „Tava laime”, vēl mācoties Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātē. Tai sekoja daudzi desmiti citu skaistu lomu dažādu kinostudiju dažādās filmās –„Kapteiņa Enriko pulkstenis”, „Pilsēta zem liepām”, „Nāves ēnā”, „Atvadas no Pēterburgas”, „Peterss”, „Pūt vējiņi”, „Ezera Sonāte”, „Lučia di Lammermūra”, „Dubultslazds”, „Mērnieku laiki” un citās kinolentēs.

Un kur tad vēl TV seriāli - sākot ar „Dzīvokli” un beidzot ar „Nikolaju” „Ugunsgrēkā” vēl pagājušajā gadā. Nu, īsts Nikolajs, neko pielikt ne atņemt.

Blakus īstam, kā dimants izslīpētam  skatuves talantam, vīrišķīgam šarmam un stājai Ģirtam Jakovļevam ir nevainojami latviska intonācija, īsti vīrišķīga, labi nostādīta balss un apskaužama  dikcija. Ne jau velti viņam uzmanību pievērsuši vai visi Radioteātra režisori. Kā izteicies mans ilggadīgs kolēģis Andrejs Migla, tad radio pastiprina aktiera dvēseles izpausmes - ja tās ir, bet, ja nav, tad šo kailumu atklāj bez žēlastības.Un Ģirtam, viņaprāt, piemīt īsts talants momentā iekļauties lugas noskaņā, viņa ķermenis, dvēsele un psihe sagatavoti šim uzdevumam, un viņš profesionāli apzinīgi virzās uz kopējo rezultātu. Šim aktierim cilvēki uzticas, un tāpēc starp viņu un klausītāju acumirklī nodibinās tā intīmā saikne, kas tik būtiska ir radio.

Mūsu Radioteātra fonotēkā Ģirta balss ir viena no pašām iecienītākajām, pusgadsimta garumā tapuši īsti radio šedevri - nelieli ieraksti, dzejas kompozīcijas, stāstu lasījumi, „Raiņa dienasgrāmatas” un īsti dramatiskas lomas vairākos ciklos, kā piemēram, Jānis Robežnieks Upīša-Robežnieku triloģijas radiovariantā. Levs Tolstojs - Fjodors Protasovs, Raiņa -Krauklīša Svešzemnieks, Jūlijs Cēzars, Sintrams Lāgerlēvas – Gēsta Berlingā. Atšķirīgs laiks, dažādi laikmeti, visdažādākie raksturi, bet pāri visam-viena  no spožākajām un īstākajām latviešu skatuves zvaigznēm Ģirts Jakovļevs, kuru mīļi sveic ikviens no mums pašā īstākajā dienā - dzimšanas dienā, pašā īstākajā datumā 10.jūlijā.