Mūsdienās  fotografē visi. Prasmīgi to dara nedaudzi, bet izcilas fotogrāfijas veido izredzētie.

Par profesionālās fotogrāfijas aizsācēju Latvijā tiek uzskatīts Mārtiņš Buclers, kurš 1897. gadā atvēra fotodarbnīcu Siguldā, pēc tam arī pirmo fotopreču veikalu Latvijā. Viņš ir vairāku fotogrāfijas mācību grāmatu autors un sarakstījis arī pirmo tāda veida grāmatu "Fotogrāfija". Buclers arī nodibinājis pirmo latviešu fotogrāfu biedrību, kas nodarbojās ar izstāžu un fotografēšanas kursu  organizēšanu.

Viens no mūsdienu ievērojamākajiem latviešu fotomāksliniekiem ir Pēteris Korsaks, kuram rīt apritēs apaļi 80. Nekad neesmu vēlējies kļūt par fotogrāfu, stāstījis pats meistars, tomēr interese par fotografēšanu bijusi jau kopš bērnības. Kad pusaudža gados atbraucis uz Rīgu mācīties, tad iestājies foto klubā, un tā arī viss sācies. Pagājušā gadsimta 80. gados viņš strādāja Latvijas Etnografiskajā Brīvdabas muzejā, bet 1990. gadā Peteris Korsaks uzsāka darbu Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Viņš bija sācis nopietni pievērsties fotogrāfijas vēsturei un foto attēlu pētīšanai, rosinot izveidot Latvijas Fotogrāfijas muzeju. Korsaku drīz vien pieņēma darbā topošajā muzejā, kas tad bija Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle. Muzejs apmeklētājiem tika atvērts 1993. gadā, un tas iekārtots senā tirgotāju ēkā, kas saglabājusies no 16. gadsimta, un atrodas netālu no Rīgas Kino muzeja un Latvijas Sporta muzeja. Fotogrāfijas muzejs sistemātiski rīko latviešu un ārzemju fotogrāfu, kā arī krājumu kolekciju izstādes, tāpat arī zinātniskās konferences. Pastāvīgās ekspozicijas "Fotogrāfijas attīstība Latvijā 1839. - 1940." autors ir Pēteris Korsaks, kura devums latviešu fotomākslā pat grūti apjaušams.

Foto mākslinieka dzimtas saknes meklējamas 19. gadsimtā Latgales pusē. Tās traģiskās likteņgaitas atspoguļotas videofilmā "Jel balsi paceļiet, kas dzīvi palikuši". Un tādu, patiesi, bija palicis pavisam maz, Otrais pasaules karš šo ļoti kuplo  dzimtu faktiski iznīcināja. Arī Pētera tēvs Dominiks 1945. gadā tika arestēts, tiesāts un nomira izsūtījumā.

Pēterim Korsakam, kurš pats brīnumainā kārtā no represijām paglābās, nekad nav bijis vienaldzīgs savas dzimtas un tautas liktenis kopumā. Tālab, kad sākās barikāžu laiks, un Fotogrāfijas muzeju tikai gatavojās atvērt, Pēteris atradās to dienu notikumu pašā epicentrā, protams, filmējot un fotografējot. Tajās liktenīgajās dienās viņš strādāja ar 2 fotokamerām - Nikon un Asahki Pentax, un arī WHS kinokameru. Sajūtas esot bijušas tādas, it kā tu dotos uz fronti, nezinot, kā tas viss beigsies, atceras Pēteris Korsaks.

Ne velti fotomeistaram ticis goda nosaukums - Barikāžu fotogrāfs!

Jā, balvu un atzinību garajā mūžā ir bijis gana - Pēteris Korsaks ir KF Spīdolas fonda pirmais stipendiāts, Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Taču kā visdārgākais apbalvojums ir un paliek tautas mīlestība, ko viņš ar savu pašaizliedžigo mūža darbu godam nopelnījis.

Izcils foto mākslinieks, goda vīrs, savas dzimtenes patriots - tā Pēteri raksturojusi Lia Guļevska… Atliek vien pievienoties, vēlot jubilāram – daudz laimes dzimšanas dienā!