Visizplatītākā grāmata pasaulē, kā zināms, ir Bībele. Tā iztulkota vairāk nekā 2100 valodās, tātad vairāk nekā jebkura cita grāmata. Un pēdējos 200 gados ir pārdoti un izplatīti aptuveni 5 miljardi Bībeles kopiju un atsevišķu Bībeles daļu eksemplāru.
17. gadsimta beigās Bībeli tulkot latviešu valodā bija mēģinājis mācītājs Jānis Reiters - šī tulkojuma paraugs apskatāms Glika Bībeles muzejā Alūksnē, bet pirmais, kas Bībeli pilnībā iztulkoja latviski, bija vācu mācītājs Ernsts Gliks, kurš dzimis pirms 365 gadiem, 1652. gadā Saksijā.
Viņš ieguva labu izglītību Altenburgas latīņu skolā, kā arī studēja teoloģiju, filosofiju, retoriku, kur turpināja apgūt latviešu valodu, uzsākot Bībeles tulkojumu no senajām valodām. Šo darbu Gliks bija uzsācis Rīgā, kur kļuva par Marienburgas cietokšņa mācītāju, vēlāk - par Kokneses baznīcas iecirkņa prāvestu. Šajā laikā viņš iepazinās ar Lielvārdes mācītāju Kristianu Vitenu,ar kura atbalstu 1685. gadā pabeidza Jaunās Derības, pēc 4 gadiem - Vecās Derības un 1694. gadā visas Bībeles tulkojumu. Šajā gigantiskajā darbā tika izmantoti arī Fīrekera un Mancela latviešu valodā agrāk radītie teksti.
Daži literatūras vēsturnieki uzskata, ka, dzīvodams Alūksnē, Gliks iemācījies arī krievu valodu, pārtulkojot Bībeli arī krieviski.
Grūti apgalvot, cik liela stimulējoša loma te bijusi Zviedrijas karalim, bet , kā min vēstures avoti, tad viņš esot uzskatījis, ka tautā, kur karalis ir viņš, Bībele jālasa katram, turklāt savā valodā.
Būdams Kokneses iecirkņa prāvests, Gliks ļoti nopietni iestājies arī par vispārējo izglītību.17. gadsimta pašās beigās viņš aicināja Zviedrijas karali Kārli XI katrā prāvesta iecirknī dibināt latīņu skolas, un noorganizēja arī pirmās Vidzemes latviešu tautas skolas Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos. Līdz pat sava bagātīgā mūža galam Ernsts Gliks turpināja savas teologa un izglītības darbinieka gaitas, izdodot skolām noderīgas literatūras, astronomijas, ģeogrāfijas un citas grāmatas.
Interesanti piebilst, ka viņš savā mācītājmuižā, kuras teritorijā atrodas piemiņas akmens, par kalponi bija pieņēmis 12 gadīgu bāreni Martu Skavronsku, kas kļuva par Glika audžumeitu un vēlāk - par Krievijas imperātori Katrīnu I.
Jāpiebilst, ka viena no mūsu kultūras pērlēm Alūksnē ir Ernsta Glika Bībeles muzejs, kas savu darbību uzsācis pirms 27 gadiem. Un tajā aplūkojami Bībeles izdevumi laikposmā no 1694. gada līdz pat mūsdienām. Ekspozīcijā ir Bībeles aptuveni 40 pasaules valodās, dažnedažādi dziesmu grāmatu izdevumi, sprediķi vecajā rakstībā un daudzi citi mūsu kultūras dārgumi.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X