Visizplatītākā grāmata pasaulē, kā zināms, ir Bībele. Tā iztulkota vairāk nekā 2100 valodās, tātad vairāk nekā jebkura cita grāmata. Un pēdējos 200 gados ir pārdoti un izplatīti  aptuveni 5 miljardi Bībeles kopiju un atsevišķu Bībeles daļu eksemplāru. 

17. gadsimta beigās Bībeli tulkot latviešu valodā bija mēģinājis mācītājs Jānis Reiters - šī tulkojuma paraugs apskatāms Glika Bībeles muzejā Alūksnē, bet pirmais, kas Bībeli pilnībā iztulkoja latviski, bija vācu mācītājs Ernsts Gliks, kurš dzimis pirms 365 gadiem, 1652. gadā Saksijā.

Viņš ieguva labu izglītību Altenburgas latīņu skolā, kā arī studēja teoloģiju, filosofiju, retoriku, kur turpināja  apgūt latviešu valodu, uzsākot  Bībeles tulkojumu no senajām valodām. Šo darbu Gliks bija uzsācis Rīgā, kur kļuva par Marienburgas cietokšņa mācītāju, vēlāk - par Kokneses baznīcas iecirkņa prāvestu. Šajā laikā viņš iepazinās ar Lielvārdes mācītāju Kristianu Vitenu,ar kura atbalstu 1685. gadā pabeidza Jaunās Derības, pēc 4 gadiem - Vecās Derības  un 1694. gadā visas Bībeles tulkojumu. Šajā gigantiskajā darbā tika izmantoti arī Fīrekera un Mancela latviešu valodā agrāk radītie teksti.

Daži literatūras vēsturnieki uzskata, ka, dzīvodams Alūksnē, Gliks iemācījies arī krievu valodu, pārtulkojot Bībeli arī krieviski.

Grūti apgalvot, cik liela stimulējoša loma te bijusi Zviedrijas karalim, bet , kā min vēstures avoti, tad viņš esot uzskatījis, ka tautā, kur karalis ir viņš, Bībele jālasa katram, turklāt savā valodā.

Būdams Kokneses iecirkņa prāvests, Gliks ļoti nopietni iestājies  arī par vispārējo izglītību.17. gadsimta pašās beigās viņš aicināja Zviedrijas karali Kārli XI katrā prāvesta iecirknī dibināt latīņu skolas, un noorganizēja arī pirmās Vidzemes latviešu tautas skolas Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos. Līdz pat sava bagātīgā mūža galam Ernsts Gliks turpināja savas teologa un izglītības darbinieka gaitas, izdodot skolām noderīgas literatūras, astronomijas, ģeogrāfijas un citas grāmatas.

Interesanti piebilst, ka viņš savā mācītājmuižā, kuras teritorijā  atrodas piemiņas akmens, par kalponi bija pieņēmis 12 gadīgu bāreni Martu Skavronsku, kas kļuva par Glika audžumeitu un vēlāk - par Krievijas imperātori Katrīnu I.

Jāpiebilst, ka viena no mūsu kultūras pērlēm Alūksnē ir Ernsta Glika Bībeles muzejs, kas savu darbību uzsācis pirms 27 gadiem. Un tajā aplūkojami Bībeles izdevumi laikposmā no 1694. gada līdz pat mūsdienām. Ekspozīcijā ir Bībeles aptuveni 40 pasaules valodās, dažnedažādi dziesmu grāmatu izdevumi, sprediķi vecajā rakstībā un daudzi citi mūsu kultūras dārgumi.