Zvejnieks, plostnieks, mednieks, tvaiku katla kurinātājs, transportstrādnieks, dispečers, ugunsdzēsējs, korists un žurnālists – ar savu biogrāfiju šodienas jubilārs Olafs Gūtmanis droši varētu stāties blakus leģendārajam rakstniekam Džekam Londonam.

Abus Mežāža zīmē dzimušos vīrus vienoja arī tas, ka viņi savulaik spēja atgriezties no vietām, kur citi palika uz mūžu – tā Džeks Londons atgriezās no zelta meklēšanas Aļaskā, savukārt Olafs Gūtmanis atgriezās no Sibīrijas, uz kurieni viņš ar ģimeni tika izsūtīts pat divas reizes – pirmo reizi 1941. gadā, bet otro reizi – 1950. gadā pēc nelegālas atgriešanās dzimtajā Liepājā.

Bet tagad pietiks runāt par raibo biogrāfiju, jo ne jau tās dēļ mēs atceramies dzejnieku un rakstnieku Olafu Gūtmani, mēs atceramies viņa darbus un šai reizē es gribētu pastāstīt par viņa dzejoļiem, kas līdz šai dienai turpina dzīvot dziesmās.

Pirmos dzejoļus Olafs Gūtmanis esot sarakstījis vakarskolā, apdzejojot skolotājus un klases meitenes, pirmais „nopietnais” dzejolis esot tapis pēc trofeju filmas „Karmena” noskatīšanās, savukārt pirmais publicētais dzejolis dienas gaismu ieraudzījis 1960. gadā avīzē „Komunists”, bet vēl pēc pāris gadiem sekoja pirmais dzejoļu krājums.

Viņš ir īsts liepājnieks, Liepājas dzejnieks – tā Olafu Gūtmani vienā teikumā raksturoja Guntars Mucenieks no grupas LĪVI, kuras līderis Ēriks Ķiģelis astoņdesmito gadu vidū sarakstīja dziesmu ciklu „Kurzemei – saules ceļš” ar dzejnieka vārdiem. Olafa Gūtmaņa dzeju savās dziesmās ir izmantojis arī Juris Pavītols, CREDO un SĒRKOCIŅU CEHA mūziķi, arī Zigmars Liepiņš un Imants Kalniņš – Vilku dziesmā, Kas jūs esat, Nesteidzini, Uz nakti atkal durvis vaļā, kā arī leģendārajā „Saulgriežu ciklā” izskan Olafa Gūtmaņa dzeja.

Droši vien katrs var atrast kādu sev tīkamu latviešu rokmūzikas dziesmu ar Olafa Gūtmaņa vārdiem, bet es par savējo saucu LĪVU dziesmu „Zvani”, ko piecpadsmit gadu vecumā izdzirdēju 1987. gada „Liepājas dzintarā”.

„Zvani” ir LĪVU taustiņnieka Guntara Mucenieka sarakstīta dziesma un tā, tāpat kā dziesmas „Straume”, „Dzejnieks” un vēl dažas citas, bijušas paredzētas kā dziesmu cikls – veltījums staļiniskā terora upurim, revolucionāram Jānim Rudzutakam – šādi LĪVI bija iecerējuši novērst savulaik visvarenās padomju cenzūras uzmanību. Mūsu dienās „Zvani” joprojām turpina skanēt un koncertos šo dziesmu izpilda gan Uldis Kākulis, gan „dziedošais ugunsdzēsējs” Buks, tomēr dziesmas oriģināls – 1988. gada ieraksts ar solistu Jāni Grodumu ir nepārspējams un to arī klausāmies, pieminot dzejnieku Olafu Gūtmani viņa deviņdesmit pirmajā jubilejā!