Šīs dienas Stāstu Rakstu raidījumā stāstīšu par dzejnieku Valdi Rūju jeb īstajā vārdā Valdi Kriķi. Šodien, 9. janvārī, viņš atzīmē 90 gadu jubileju.

V. Rūja ir strādājis par aktieri Dailes teātrī, strādājis arī žurnālā “Karogs” un izdevniecībā “Liesma”, savulaik bijis direktors gan Nacionālajā teātrī, gan Nacionālajā Operā, kā arī kultūras namā “Ziemeļblāzma”, taču īpaši jāizceļ viņa radītais literārais mantojums – dzeja.

Savu māksliniecisko pusi Valdis Rūja atklāja mācīdamies vēl skolā un viņa ceļš uzreiz pēc Rūjienas vidusskolas absolvēšanas ved uz Dailes teātra dramatisko studiju, kuru arī mērķtiecīgi absolvē, pirmos gadus arī ir redzams uz teātra skatuves, taču, pievēršoties literatūrai, sevi vairāk izjūt kā dzejnieku.

Savu pirmo dzejoli 17 gadu vecumā Rūja publicēja laikrakstā “Padomju Jaunatne” 1945. gada 18. novembrī, tā nosaukums – “Dziesma mātei”, parakstījies ar pseidonīmu Valdis Mētra, citreiz slēpās arī zem pseidonīma Valdis Viesturs. Pēc desmit gadiem tiek izdota pirmā dzejnieka grāmata – dzejoļu krājums “Lāstekas krīt”. Pēc tam grāmatas iznāk regulāri ik pa dažiem gadiem. Kopumā V. Rūjas literārā darbība mērojama vairāk nekā 40 dažādās grāmatās, tostarp dzejas izlases, grāmatas bērniem, dažādu atmiņu stāstījumu, dzejas un fotogrāfiju mozaīkas, kā arī memuāri. Dzejnieks daudz pievērsies dzimtajai zemei, rakstot gan par Latviju, gan par savu dzimto pusi Rūjienu, tāpat rakstīja arī par latviešu karavīriem – tas apkopots arī dzejoļu krājumā “No zobena saule lēca”. Rūja ir iemantojis rakstnieka Roberta Akmens doto apzīmējumu – Gaismas dzejnieks, skaidrojot ar to, ka viņa dzeja ir gaiša un optimistiska.

Dzejnieks savulaik teicis: “Dzeja sakņojas ne tikai dzejnieka sirdī. Tā ir tautas balss, paaudžu sasaukšanās, kopēja pašapziņa… Un var droši apgalvot: cik dziļi dzejniekā ienāk pasaule, tik dziļi pasaulē aiziet pats dzejnieks.”

Ar Valda Rūjas dzejas vārdiem ir tapušas dziesmas. Viena no tām arī šī stāsta noslēgumā, vēlot daudz laimes 90.dzimšanas dienā un sakot paldies par literāro mantojumu, ko Valdis Rūja ir radījis. Dziesma „Noktirne” Ritas Trences izpildījumā ar Valda Rūjas tektu.