Latvijas Radio allaž lepojies ar radošām personībām. Tostarp, izciliem dzejniekiem. Viens no pirmajiem radio pārziņiem bijis Jānis Akurāters, viena no pirmajām diktorēm - Mirdza Ķempe. Literāro raidījumu redakcijā kā redaktori savulaik strādāja Valdis Rūja, Alfrēds Krūklis, Gunārs Selga, Laimonis Kamara, Guntars Godiņš, kā arī Pēteris Jurciņš, kuram šodien ieapaļa  jubileja - 85. Ar Pēteri bijām darba kolēģi gadus četrus, bet viņa radio laiks bija no 1987. līdz 1993. gadam. Pirms tam Pēteris  bija skarbas profesijas pārstāvis - milicijas izmeklētājs Aucē, Liepājā, Aizputē un citviet Latvijā, aizkalpojoties līdz pulkvežleitnanta pakāpei. Strādājis arī par Policijas akadēmijas pasniedzēju.

Taču Pēterim Jurciņam vistuvāk sirdij bija teātris un mūzika, dzeja un dziesmas. Kā dzejnieks bijis visai produktīvs, izdodot vairāk nekā 10 dzejoļu krājumus. Pēc šiem dzejoļiem kārojuši pat  tādi komponisti kā Ādolfs Skulte, Valters Kaminskis un Marģeris Zariņš. Viņam tika piešķirts arī Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums.

1984. gadā Jurciņš  uzrakstīja gan mūziku gan vārdus, kas tolaik bija retums, dziesmai "Vālodzīte". Šī, kā man škiet, ir Pētera vienīgā dziesma, bet tā kļuva tik populāra un iemīļota, ka tiek pat uzskatīta  par tautas dziesmu. "Mikrofons 84" aptaujā tā ierindojās otrajā vietā, tūlīt aiz Ulda Marhilēviča dziesmas "Lūgums". Jāpiebilst, ka tai pat laikā iznāca arī Jurciņa dzejoļu krājums ar nosaukumu "Vālodzīte".

Šo dziesmu izpildījuši daudzi solisti, un tā allaž izpelnījusies ovācijas, tomēr Žoržam Siksnam bija  īpaša loma dziesmas skanējuma veidošanā. Kad Raimonds Pauls rosināja ierakstīt "Vālodzīti", Žoržs pavaicāja, vai nevarētu uz ierakstu Radio 1. studijā paņemt līdzi klarneti, lai kaut ko piespēlētu. Kārlim Rūtentālam, kas vadīja ierakstu, tā nešķita ģeniāla ideja, ,jo mūsu orķestrī taču bija neviens vien izcils klarnetists. Taču Žoržs tomēr atnāca ar savu klarneti, Aļņa Zaķa aranžējumā tā ieskanējās, vēlāk kļūstot par dziesmas firmas zīmi.

Arī pēc Pētera Jurciņa aiziešanas mūžībā 2004. gada ziemā "Vālodzītes" daudzināšanas tradīcijas turpinās. Viņa dzimtajā pusē Nautrēnu pagasta Rogovkā ik gadu Pēterdienas svētkos pulcējas Latgales un visas Latvijas literāti, šai dienai veidojoties par Latgales dzejas dienu. Netika aizmirsts arī par jauno paaudzi - jāatgādina vien skatuves runas konkurss "Vālodzēni".

"Vālodzītes" tēva, savas dzimtās zemes patriota, Pētera Jurciņa vairs nav mūsu vidū, bet  viņa "Vālodzīte" skan un skanēs. Vienmēr.