Lāčplēša dienā stāsts ir par tautasdziesmu, kas joprojām ir dziedāta un tāpēc dzīva, par spīti tās gadsimtiem garajam mūžam – visu karavīru, lai kā tos sauktu – par strēlniekiem, leģionāriem vai kā citādi, dziesma „Div dūjiņas gaisā skrēja”.
Pavisam deviņi panti, reizēm dzied tikai sešus. Divu putnu debesīs skrējiens, kas salīdzināts ar divu karavīru pārdomām dodoties karā – par meitenēm, kas paliek mājās, par karavīra likteni. Tekstam, laika gaitā, no mutes mutē dzīvojot, protams, radušās dažādas variācijas, arī melodija laiku lokos dažādi locīta un apdarināta, tomēr – nepārprotami atpazīstama – tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku dziedāta vēl un vēlreiz.
Internetā, visa glabātājā, dzīvo, piemēram, Valmieras puses ļaužu pa rindiņai iedziedāta flešmoba veidā darināta dziesmas versija un arī viens no pirmajiem dziesmas ieskaņojumiem  - akadēmiskos rāmjos ielocīts Lizetes Iesmiņas-Mihelsones dziedājums gramofona plašu kompānijas Zonophon ierakstā no 1908. gada.
Blakus tam – pēc 100 gadiem, 2008. gadā poļu studentu Baltijas jūras tautu festivālā dziedātā versija.
Un vēl daudzas, daudzas citas.
Koru un lāpu gājienos, lielākos un mazākos sastāvos, bērnu un pieaugušo spēlēta un dziedāta dziesma, un reizēm kā instrumentāla melodija spēlēta, Daudzkārt ieskaņota dziesma – dažādi arhīvi glabā simtiem šīs dziesmas ierakstu un acīmredzot, ne velti – ja to dzied atkal un atkal. Tātad ir taču vajadzīga to darīt.
Es esmu dzirdējis mūsdienu karavīru stāstus, kas „Div’ dūjiņas” dziedot ir izturējuši ļoti skarbas mācības un kaujai līdzīgus apstākļus – paldies Dievam, ārpus Latvijas. Droši vien kāds stāsts par „Div’ dūjiņām” ir ikvienam – par barikāžu ugunskuriem, par latviešu karavīru piemiņas pasākumiem, par dažādām skatēm, kur dziesma dziedāta, par draugu lokā nodziedātu tautasdziesmu… kā nu kuram – katram savas atmiņas, taču šī melodija nudien nav garāmejoša ziņģe, ko uzdzied prieka pēc.
Daži „Div’ dūjiņas” sauc par Lāčplēša dienas, tādu kā - himnu, kā vienu no svarīgākajām latviešu karavīru ikdienas dziesmām un tāda jau tā arī ir - latviešu tautasdziesma Dāvja Cimzes apdarē, kas pirmo reizi izdota aizpagājušā gadsimta dziesmu krājumā „Dziesmu rota”. Dāvis Cimze bija skolotājs. Viņš palīdzēja savam brālim Jānim Cimzem sastādīt un izdot krājumu „Dziesmu rota”, kura pirmās divas burtnīcas iznāca neilgi pirms Dāvja Cimzes nāves 1872 gadā. Vēsturē saglabājusies liecība, ka dziesmau "Div' dūjiņas gaisā skrēja" ir dziedāta 1880. gadā, Otrajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos un arī Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888. gadā.
Savu mazliet atšķirīgu dziesmas versiju 1929. gadā Basos, jeb kā tolaik teica – Basē vai Biržos, Gudenieku pagastā pierakstījis leģendārais tautas dziesmu vācējs Emīls Melgailis, tās teicēja Katrīne Putniņš dzimusi tad pat, kad tapis pirmais šīs dziesmas ieraksts.
Laika gaitā ierakstu pārpārēm – kora dziesmas, solo dziesmas, grupas, folkloras ansambļi, savas apdares šai melodijai uzrakstījis gan Jāzeps Vītols, gan Volfgangs Dārziņš, gan Raimonds Pauls, gan Zigmars Liepiņš, gan daudzi citi.
Latviešu karavīrus un viņu varoņdarbus atceroties – lai skan viena no daudzajām dziesmas versijām – Ulda Marhileviča, Aijas Andrejevas un Ivo Fomina dziedātā.