Šonedēļ Latvijas otrā lielākā pilsēta Daugavpils svin pilsētas svētkus, kas solīti īpaši krāšņi, pie tam ar devīzi – Daugavpils skan!

Tomēr Daugavpilij krāšņuma netrūkst arī ikdienā, jo vēsturiski šī pilsēta ir apvienojusi daudzas tautības un daudznacionālā kultūra redzama un jūtama teju uz katrā soļa – gan pilsētas iedzīvotājos, gan mākslā un arhitektūrā, lai gan Otrajā pasaules karā Daugavpilī tika izpostītas apmēram 70% ēkas.

Dinaburga, Borisogļebska, Dvinska un no 1920. gada Daugavpils – arī pilsētas nosaukumi liecina par tās vairāk nekā 700 gadu seno vēsturi un arī pašā pilsētā netrūkst šīs vēstures liecinieku. Spilgtākais no tiem noteikti ir Daugavpils cietoksnis, kas ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē. 1810.gadā to sāka celt Krievijas impērijas armija, gatavojoties karam pret Napoleonu. Celtniecības iniciators bija Krievijas kara ministrs Mihails Barklajs de Tolli, kurš arī piedāvāja cietoksni celt uz 16.gadsimta cietokšņa pamatiem, tā ietaupot laiku un līdzekļus.

150 ha liela pilsēta pilsētā ar savām ēkām un ielām – tā var teikt par Daugavpils cietoksni, kas aizvadītajā nedēļas nogalē svinēja 185. gadadienu kopš tā iesvētīšanas. Par laimi, pēdējais cietokšņa „iekarotājs” ir kultūra, kas to ir ieņēmusi uz palikšanu – tā ūdens paceļamā ēkā mājvietu radis Kultūras un informācijas centrs, bet kādreizējā Artilērijas glabātavā izvietojies Marka Rotko mākslas centrs.

Noslēdzot stāstu par Daugavpils cietoksni, jāpiebilst, ka tas var lepoties ar otro lielāko ziemojošo sikspārņu koloniju Baltijas valstīs – tā gan cietoksnī, gan visā pilsētā draudzīgi sadzīvo senatne un mūsdienas, kultūra un daba, tāpēc droši varam piekrist grupai "Aarzemnieki", kas kopā ar daugavpiliešiem – dziesminieci Lauru Bicāni un grupu Dabasu Durovys dzied „Daugavpils savieno nesavienojamo”!