Vidzemes akmeņainā jūrmala ir vienīgā vieta Baltijas jūras krastā, kur redzami 350 - 380 miljonus gadu veci smilšakmens atsegumi. Šajā pludmalē 20 - 40 m platība ir pārbagāta ar dažāda lieluma laukakmeņiem, kuri šeit atceļoja ar Baltijas Ledus ezera viļņu un ledāju kustību pirms 13 - 10 tūkstošiem gadu.

Aprēķināts, ka vidēji uz 1ha, šajā piekrastes teritorijas daļā, atrodami ap 2600 akmeņu jeb gneisu, granītgneisu un granītu.

Vēsturiski šī jūras piekrastes daļa bija Metsepoles novadā, ko apdzīvoja lībieši, bet tagad tā ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.

Lai arī turpmāk saglabātu šīs unikālās dabas vērtības - ar laukakmeņiem un oļiem klāto pludmali, smilšakmens atsegumus jūras krastā, priekškāpas un kāpas, pļavas ar retu augu un kukaiņu sugām -  posmā no Tūjas līdz “Dzeņiem”, 1999. gadā tika izveidots dabas liegums “Vidzemes akmeņaina jūrmala”. Tai četrus gadus vēlāk, 2003. gadā, dabas lieguma teritorijai pievienoja arī jūras akvatoriju līdz 10 m dziļumam, lai saglabātu dabas daudzveidību piekrastes ūdeņos.

Un tagad šo ainavisko posmu “izstaigāsim” savā iztēlē.

Tur ir trīs “ragi” – Ķurmrags, Rankuļrags un Kutkāju rags.

Trīs smilšakmens klintis jeb smilšakmens atsegumi. Vecākie un iespaidīgākie ar alām, grotām, pīlāriem ir “Veczemju klintis”, kas ir vairāk nekā 200m garas un 3 - 4 m augstas.

Starp Veczemju klintīm un Zivtiņu atsegumiem savus ūdeņus veļ Kurliņupe.

Turpat pludmalē bez smilšakmeņiem un laukakmeņiem, atrodami arī sīki, plakani, sarkanbrūni vai jau melni “akmentiņi”, kam viena puse klāta sīkām pumpiņām. Tā ir vēl viena vēsturiskā liecība – gabaliņš no 10 metrīgās bruņuzivs, kas te mitinājusies pirms 350 - 400 miljoniem gadu, atstājot pārakmeņojušos bruņu fosīliju fragmentus.

Un vēl daudzi citi apskates objekti ir atrodami Vidzemes akmeņainajā piekrastē.

Par to kāda tā izskatījās var gūt priekšstatus arī Rīgas kinostudijas filmu epizodēs kā “Ilgais ceļš kāpās”, “Vecā jūrnieku ligzda”, “Nakts bez putniem”, kā arī seriālā “Viņas melo labāk”.

Līdz ar to dabas liegumu “Vidzemes akmeņainā jūrmala” var apmeklēt katru gadu un ikreiz atklāt ko jaunu, jo šis ir ļoti mainīgs jūras krasts. Te galvenais noteicējs ir vējš, tādēļ kā no jauna var pētīt vēja un akmens veidotos rakstus, smilts un akmens krāsas, meklēt arī “laimes akmentiņus”....