Avots latviešiem jau kopš seniem laikiem bijusi kulta vieta, bieži vien avota ūdenim piešķirot arī dziednieciskas, ar veselību un laimi saistītas īpašības. To varētu teikt arī par šīsdienas simtgades stāstu rakstu dabas vietu un vērtību.

Tas ir Bolēnu avots. Tam piedēvētas spējas dziedēt acu kaites, ko, ļoti iespējams, veicinājusi arī Raganītes upe, kurā šis avots ietek. Tādēļ saistībā ar avota un upes izcelšanos saglabājušies vairāki nostāsti.

Par vienu no nostāstiem, kā izcēlies avots un kādas tam ir dotas iesaukas, vairāk pastāstīs pārstāve no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Aija Dēliņa.

„Avotam ir zināmi arī vairāki citi nosaukumi. Nereti tiek lietots Bolēnu Acu avots, Veselības avots, arī Dzīvības avots. Ticējumi vēsta, ka šim avota ūdenim piemīt dziedinošas spējas, it īpaši, mazgājot seju, acis – uzlabojās redze. Savukārt viena no populārākajām teikām vēsta par latviešu dievību Laimu. Viņai, ejot gar Bolēniem, ir izkritusi krūze un tad attiecīgi tā ir saplīsusi vai arī no tās ir izlijis ūdens, izveidojoties avotam ar šīm dziedinošajām īpašībām.”

Uz jautājumu, kur atrodas Bolēnu avots, tas atrodas Vidzemē, Madonas novadā, aptuveni 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna Bolēnu mājām. Avots atrodas 8 metrus dziļā ošu gravā un ir apmēram 1,5 kvadrātmetru liels, 20–30 cm dziļš.

Tas ir interesants arī ar to, ka tiek uzskatīts par hipsometriski visaugstāko mūsdienās tekošo avotu Latvijā ar 262 m virs jūras līmeņa.

Tāpat interesanti, ka visu gadu avota ūdens temperatūra ir nemainīga ap +7 grādiem.

Un nemazāk svarīgi, ka avots 1977. gadā kļuva par aizsargājumu ģeoloģisku objektu, savukārt 11 gadus vēlāk, tas tika atzīts par vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekli, bet 2001. gadā kļuva arī par aizsargājamu ģeoloģisku un ģeomorfoloģisku dabas pieminekli.