Ja man vaicā,kur  es dzīvoju, tad es atbildu - Biķerniekos, t.i.segmentā starp Ieriķu un Biķernieku ielu, kas manā uztverē nav ne Teika ne Purvciems. Un Biķernieku lepnums, protams, ir Biķernieku mežs, kā arī Biķernieku trase, kas Latvijas vārdu nesusi un nesīs tāltālu pasaulē.

Šīs trases ideja saistāma ar pagājušā gadsimta 60 gadiem, kad Rīgā bija motokrosu bums. Labi atceros vienu no šiem krosiem Šmerlī, kas tolaik saucās Družba (draudzība), kuru 2 dienas translēju Latvijas Radio un kur skatītāju skaits sniedzās tuvu pie 300'000, tātad puse Rīgas ar fanātisku aizrautību sekoja zibensātrajām čehu Javām, meistarīgajiem somu braucējiem un arī pašmāju dūžiem - brāļiem Rešetniekiem un citām tā laika zvaigznēm.

Trase šķita vairāk nekā nepieciešama,un 1962. gadā tika arī sākta tās projektēšana Biķerniekos. Pirmais tās direktors bija savulaik populārais latviešu motobraucējs Eduards Kiope, kurš izrādījās nevien izcils sportists, bet arī prasmīgs šīs trases saimnieks. Projektēšanu veica tādi speciālisti kā Gunārs Binde, Pēteris Dzenis, Kārlis Rība, Vilnis Vasulis, Jānis Roops, un trases būvniecības laikā, kas sākās 1966. gada janvārī, talkā lūdza arī izcilus sportistus, kā piemēram, Kārli Ošiņu un Arnoldu Dambi.

Purvainā grunts un pazemes avoti stipri traucēja būvniecību, tāpēc atsevišķās vietās zemi izraka pat līdz 7 m dziļumam, lai to piebērtu ar vairākiem desmitiem tūkstošiem kubikmetru smilšu. Speciālistiem talkā nāca gan paši sportisti ar ģimenēm gan arī daudzi brīvprātīgie motosporta entuziasti. Ne velti jau 1966. g. 30. jūlijā atklāja šīs sporta būves pirmo kārtu ar sacīkstēm 3580 metrus garajā moto meistarības aplī,turklāt sacentās arī automibilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucāji.

Darbi sekmīgi turpinājās, un pirms 50 gadiem tika pabeigta trases otrā kārta - 3662 m garais ātruma aplis motosportam.1968. g. 11. augustā atklāja lielo apli, vēl pēc 6 gadiem - motobola laukumu, kurā notika PSRS A grupas čempionāta spēles. Sekoja spīdveja sacīkšu celiņš un visādi citādi auto, moto un velo brīnumi. Jāpiebilst, ka ziemā trasi izmanto slēpošanai, bet 1989. gadā moto stadionā risinājās pat 1. radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts.

Tā, lūk, tāda īsa vēsturiska ieskice. Tagad trase kļuvusi par populāru un nozīmīgu komplekso sporta bāzi, ko pazīst visā Eiropā. Tās vadītājs – Normunds Lagzdiņš, kuru esmu lūdzis pastāstīt par dažām Biķernieku trases aktualitātēm, kas gaidāmas gan tuvākajās nedēļās gan gada otrajā pusē .

Sezona ir otrajā pusē, un 19. -20. augustā Biķernieku trasē būs vienas no lielākajām sacīkstēm Riga Summer Race, piedaloties pat pasaules ziedam. Un tās notiks daudzās autoklasēs - leģenda, 4 st. izturības brauciens u.c. Protams, septembrī būs sezonas nagla - 16. - 17.sept. lielais rallijkross, kurā brauks arī  R.Nitišs, A.Baumanis u.c.arī 1600 klasē.

Cik tālu Biķernieku trase ir iegājusi Eiropā?


Es gribētu teikt - pat pasaulē, jo viens no  no pasaules čempionāta  rallijkrosa posmiem, kas notika Rīgā, tika atzīts par labāko, bet kopumā ir 12 posmi, un tie notiek visā pasaulē.