Sveicināti, 24. augustā - Bērtuļos. Latviešu tradīciju aprakstos Bērtuli dēvēja dažādi, sauca par Bērtiņu, Bārtuļu, Bērtmani vai Bērti. Tāpat kā mūsdienās arī seno latviešu kalendārā bija gana daudz svinamo un atzīmējamo dienu, tikai tās bija pakārtotas gadskārtu un  lauku darbu ritējumam.

Laika gaitā senās tradīcijas ir zaudējušas savu aktualitāti. Tagad mūsu piesātināto  dzīves ritmu ietekmē   tehnoloģiju attīstība un straujais dzīves temps. Varbūt dažreiz tomēr der noraut ”stop krānu” un ļauties kādam neierastam notikumam. Šodien varētu doties uz mežu, lasīt brūklenes un  vārīt ievārījumu. Senie latvieši uzskatīja, ka Bērtuļi ir brūkleņu laika sākums un no Bērtuļa dienā lasītām ogām izdodas varen gards  ievārījums. Ir iespēja par to pārliecināties. Tagad sākas arī rudens sēņu laiks.

Arī mūsdienās, tāpat kā senāk, biteniekiem Bērtuļos beidzas medus vasara, tradicionāli šis ir biškopības sezonas noslēgums. Uzskatīja, ka tieši Bērtuļos ir  "jākāpj bitēs", jāievāc  saulainais vasaras gardums un jāpateicas čaklajām darba darītājām. Ne velti viens no galvenajiem Bērtuļu cienastiem  bija un ir svaigi ievākts vasaras  medus. Senatnē Bērtuļi bija svinama diena, kurā godināja darba darītājus, jo šajā laikā parasti   pabeidza labības pļauju. Tā daļēji bija atpūtas diena, kūtī un sētā veica tikai neatliekamos darbus, bet   smagākos-  lauku darbus, atlika uz citu dienu. Bērtuļos izvērtēja jauno ražu, pateicās  un sniedza ziedojumus dieviem. Kāva āzi un  mielasta galdā lika āža, retāk auna gaļas ēdienus, tāpēc Bērtuļa dienu bieži dēvēja arī par āža dienu. 

Latviešu tradīcijās Bērtuļi bija gan tirgus diena, gan nozīmīga  rudens laika apstākļu noteikšanas diena. Uzskatīja, kāds laiks Bērtulī, tāds būs visu rudeni.