Tuvojas 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadiena. Pirms 27 gadiem 4. maijā 134 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Tāpēc šodien 4. maijs mums ir arī „PAR svētki”, jo bez šī PAR mums nebūtu brīva valsts. Nu jau pāris gadus 4. maijs ir arī „Baltā galdauta svētki”. Es ļoti ceru, ka šī jaunā tradīcija izplatīsies arvien plašāk un stingri iesakņosies. Gatavojoties Latvijas simtgadei, ar šo ideju, 4. maijā svinēt Baltā galdauta svētkus, pirmais klajā nāca Latvijas Institūts. Baltā galdauta svētku ideja ir pavisam vienkārša: ģimene, draugi vai kaimiņi sanāk kopā pie viena svētku galda, lai pabūtu kopā, pārrunātu sev svarīgāko un Latvijai svarīgāko. Iespējams, ka nākotnē sanākšana pie 4. maija svētku galda „apaugs” ar vēl kādām tradīcijām – sadziedāšanos, sadejošanu, kopīgu sportošanu un citu sev tīkamu nodarbju kopā darīšanu un citiem mācīšanu.

Latvijas atdzimšanas jeb otrās dzimšanas dienas svinēšana ir jauni svētki un Baltā galdauta svētki ir tikko dzimusi tradīcija, tomēr šīs tradīcijas pamati ir seni un saknes meklējamas mūsu senču parašās un tikumos.

Celies agri, Saules meita,
Klāj baltu liepas galdu,
Rītu nāks Dieva dēli
Zeltābolu ritināt

Mūsu senči baltu gadu klājuši visos godos un visos laikos. Man atmiņā nāk kādas rokdarbnieces stāsts, diemžēl vairs neatceros viņas vārdu, kura atminējās, ka viņas māte līdzi izsūtījuma starp nedaudzajām vērtībām  paņēma savas mātes izšūtu galdautu. To svētku reizē, lai cik nabadzīgs bija cienasts, māte klāja uz galda, aicinot maltītes laikā domāt tikai tīras domas un runāt skaidru valodu. Tāpēc arī aicinājums svinēt Baltā galdauta svētkus mūsu valsts atjaunošanas dienā šķiet tik ļoti iederīgs. Baltā mūsu folklorā ir visbiežāk minētā krāsa. Tāpēc arī, sagaidot svētkus, aicinu tautās iet ar baltām domām, svētkos vilkt baltu kreklu un klāt baltu galdu.