Ir 31. janvāris, diena, kad pirms 131 gada pasaulē nācis viens no latviešu glezniecības dižgariem Kārlis Miesnieks. Stalta auguma, spēcīgas balss, atklātas valodas un savdabīga talanta apveltīts unikāls mākslinieks, kas sākotnēji bijis zīmēšanas skolotājs daudzās Latvijas skolās - Nītaurē, Mazsalacā, Jaunpiebalgā  un citur. Taču šajā darbā nav guvis īstu piepildījumu, turpinot sevi pilnveidot kā gleznotājs. Daudz ko patapinājis gan no krievu, gan Rietumeiropas reālistiskās mākslas korifejiem, pašam kļūstot par visnotaļ konsekventu reālistu. "Es gleznošu savas dzimtenes dabu un ļaudis" - tāds bija Kārļa Miesnieka radošā mūža vadmotīvs.

Mākslinieks daudz un aizrautīgi gleznojis gan klusās dabas un ainavas, gan sadzīves ainas un portretus - Emīlija Benjāmiņa, Berta Rūmniece, Edvards Virza, Antons Austriņš, Jānis Osis un daudzas citas personības, šajos portretos dominējot dziļi psiholoģiskam aspektam, savukārt viņa ainavas žanra darbos jūt cilvēka darba vērti un klātbūtni, māksliniekam īpaši pievēršoties lauku dzīves un mazā cilvēka  atveidošanai. Daiļrades sākumposmā daudz gleznoti un zīmēti tuvinieku portreti, arī pašportreti, tāpat arī ainavas… Pēc sava ceļojuma 30 gadu sākumā uz Parīzi, kur Miesnieks centies tuvāk iepazīt franču kultūru un mākslu, viņa darbi vairāk izcēlušies ar bagātīgāku krāsu intensitāti.

Brāļa – rakstnieka un jurista Jonāsa drošināts un  mudināts, Kārlis Miesnieks  kopš 1920. gada sācis piedalīties izstādēs. Un tā kā mākslinieks strādājis ļoti intensīvi un ražīgi, tad to nav bijis mazums. Viņa personālizstādes bijušas gan Rīgā un Madonā, gan Ventspilī un Liepājā, gan Kandavā, Jaunpiebalgā, Bauskā un citviet Latvijā. 10 gadus pēc gleznotāja aiziešanas mūžībā - 1987. gadā Rīgā tika sarīkota viņa piemiņas izstāde…

Būdams skaudrs, asprātīgs un komunikabls Miesnieks bijis ļoti iecienīts studentu vidē. Ne velti kā Latvijas mākslas akadēmijas zīmēšanas pedagogs viņš strādājis no 1922. -1953. gadam un kopš 1947. gada bijis profesors. Vēl tagad meistara audzēkņi atceras viņa sakramentālo frāzi "Zīmā, zīmā, gan jau izkrāsosies".

Tautas mākslinieks Kārlis Miesnieks nodzīvoja garu mūžu, diemžēl, tā nogalē zaudējot vienu no mākslinieka visnozīmīgākajām maņām - redzi…

Bet, lūk, kā Kārli Miesnieku atceras viens no mūsdienu latviešu populārākajiem māksliniekiem Jānis Anmanis, kura personālizstāde, starp citu, pirms nedēļas tika atklāta Paula Stradiņa Medicīnas  vēstures muzejā. "Kad Miesnieks ienāca Mākslas akadēmijā, likās, ienācis liels dižens latvju ozols". Viņš, kā stāsta Jānis Anmanis, šķita kā tāds Akadēmijas simbols, kurš mīlēja savu dzimteni, brīnišķīgi attēlojot tās skaistumu, smalkumu un dvēseli.