Runājot par bērzu dzimtu, tie ir vasarzaļi koki vai krūmi un pasaulē ir vairāk kā 100 bērzu sugu un aptuveni 30 alkšņu sugu. Kāpēc tiek runāts arī par alkšņiem, jo tie pieder pie bērzu dzimtas, kur tālāk iedalās divās ģintīs. Vērā jāņem, ka Latvijā ir sastopamas tikai sešas sugas: divas alkšņu un četras bērzu.

Šīs četras bērzu sugas ir āra jeb kārpainais bērzs, purva jeb pūkainais bērzs, zemais bērzs un pundurbērzs. Pirmie divi – āra un purva bērzi ir saimnieciski nozīmīgi un visplašāk sastopami Latvijā. Aplēses liecina, ka bērzu audzes valsts teritorijā aizņem ap 29% no mežu platības.

Tā kā šodien stāsts ir veltīts ne tikai bērziem, bet arī sulu mēnesim – aprīlim, tad ir nepieciešams noskaidrot, kādas darbības jāveic pirms uzsāk tecināt sulas. Vairāk par to stāsta meža biotopu eksperte Sandra Ikauniece.

„Aprīlis ir ļoti populārs mēnesis bērzu sulu tecināšanai. Jāteic, ka čaklākie sulu tecinātāji jau to ir uzsākuši agrāk, tecinot kļavu sulas. Tiesa gan, tās nav tik populāras. Savukārt visi, kuri plāno uzsākt vai ir uzsākuši tecināt bērzu sulas, noteikti ir jāņem vērā, kam pieder mežs. Ja savā privātajā mežā nav nepieciešama atļauja, tad valsts mežā to ir nepieciešams saskaņot ar „Latvijas Valsts meži” pārstāvjiem. Savukārt atsevišķos gadījumos varētu runāt par aizsargājamām dabas teritorijām, taču tajās īsti nekādu ierobežojumu nepastāv, kāpēc to nedrīkstētu darīt. Vienīgi speciālās rezervāta zonās, piemēram, Teiču, Slīteres vai kādās citās nelielās teritorijās varētu būt dažādi aizliegumi, kur bez Dabas Aizsardzības speciālista klātbūtnes nedrīkst uzturēties, tādējādi arī tecināt bērzu sulu. Bet visās pārējās Latvijas vietās specifisku ierobežojumu, kas būtu saistīti ar dabas aizsardzības ierobežojumiem nav.”

Atsevišķos gadījumos Latvijā sastopams arī Karēlijas bērzs, kas ļoti līdzīgs āra bērzam, un atšķiras ar to, ka nav tik garš un tam ir dīvaina forma. Šī bērza aptuvenais augstums ir ap 12 metriem, kamēr āra bērzam tas sasniedz līdz 30 metriem. Karēlijas bērzs ir īpašs ar to, ka no tā izgatavo augstvērtīgas mēbeles pateicoties koksnes viļņveida rakstam. Latvijā šis koks atsevišķās vietās ir aizsargājams.