Šai reizē „Latvijas simtgades stāstu rakstos” es vēlos uzdot sarkanbaltisarkani iekrāsotā novembra cienīgu jautājumu – kas Latvijas vēsturē ir kopīgs mūzikas izdevniecībai, grāmatu apgādam un laikrakstam?

Ja uz šo sarežģīto jautājumu uzreiz ir grūti rast atbildi, tad labāko televīzijas viktorīnu garā jums tiek dota papildiespēja – šis grāmatu apgāds jeb izdevniecība bija „Grāmatu draugs”, mūzikas izdevniecība bija „Bellacord Electro”, savukārt laikraksta nosaukums bija un joprojām ir „Laiks”.

Tieši tā, kopīgs šiem trim Latvijas vēsturē nozīmīgajiem zīmoliem ir to dibinātājs Helmārs Rudzītis – tieši viņa dibinātajā grāmatu apgādā izdotās grāmatas ir mūsu grāmatplauktu goda vietās, viņa dibinātās mūzikas izdevniecības „Bellacord Electro” paspārnē izdotās Alfrēda Vintera un brāļu Laivinieku dziesmas joprojām skan Latvijas Radio 2, savukārt viņa 1949. gada 8. novembrī dibinātā avīze „Laiks” joprojām turpina iznākt Amerikas Savienotajās Valstīs, informējot par latviešu aktualitātēm visā pasaulē.

Avīze „Laiks” tiešām ir dzimusi vienā mēnesī ar Latvijas valsti, tomēr ir viena liela atšķirība – ja par tā dēvētajiem „Latvijas laikiem” mums daudz ko varēja pastāstīt vecāki vai vecvecāki, tad par lielāko latviešu trimdas laikrakstu informēti bija vien LPSR bibliotēkas specfondu lasītāji. Gluži pretēja situācija bija toreizējā trimdā, kur avīze, filozofa Paula Jureviča vārdiem runājot, bija ”galvenā, daudzos gadījumos pat vienīgā tautas vienotāja. Kopīgs centrs, no kura ziņo par kopīgiem notikumiem, nodomiem un iecerēm”.

Diemžēl „dzelzs priekškars” četrdesmit garus gadus šķīra tautu Latvijā un tautu trimdā, tāpēc, lai saprastu avīzes „Laiks” lomu trimdas latviešu dzīvē, piedāvāju jums noklausīties kādreizējā trimdas aktīvista Daiņa Mjartāna stāstu – viņš avīzi „Laiks” bija sācis lasīt savos pusaudža gados, savukārt šodien ir avīzes „Laiks” pielikuma „Jauno Laiks” redaktors:

Trimdas sabiedriskais darbinieks Ojārs Celle pirms 30 gadiem par laikrakstu "Laiks" teica: "Tā ir vislabākā avīze, latviska sega, kas mūs apsedz - tā ir mūsu kopējā saite tautai svešumā."

Un tiešām - pagājušā gadsimta 60-tajos gados "Laiks" iznāca 13`000 lielā metienā. Ja ņem vērā, ka Manhetenas kioskos laikrakstu nevarēja iegādāties, tad tie visi bija abonenti.

Mana pirmā saskarsme ar laikrakstu "Laiks" bija Minsteres latviešu ģimnāzijas bibliotēkā no 1979. - 1980. gadam. Atverot "Laiku", es iegrimu globālajā latviešu informācijas pasaulē. Es varēju uzzināt visu, kas notiek latviešu sabiedrībā - no Sidnejas līdz pat San Francisko, gluži kā ČIKĀGAS PIECĪŠU dziesmā. Man toreiz bija 13 gadi, tāpēc pirmo vienmēr lasīju sporta sadaļu, jo Minsteres ģimnāzijā mums bija spēcīga basketbola komanda...

Ar gadiem es "Laikā" meklēju informāciju par to, kas notiek Latvijā un, protams, Lešinska pārbēgšana uz ASV  un viņa atklājumi par Valsts drošības komiteju un kā tā strādā pret trimdu, bija ļoti saistoši raksti. "Laiks" bija mana latviešu pasaule, jo daudz varēja uzzināt arī vācu presē, bet svarīga bija tieši latviskā pasaule un "Laiks" bija globālais latviešu medijs.

Šobrīd "Laika" iznākšana balstās uz "3 vaļiem" - tā ir izdevēja Dace Rudzīte, kurai joprojām ir vēlme turpināt viņas vīratēva Helmāra Rudzīša iesākto darbu; tā ir Ligita Kovtuna un viņas vadītā redakcija tepat Rīgā un tie ir uzticamie lasītāji, kuru skaits diemžēl samazinās.

Arī dažādi mediju eksperti informē, ka laikrakstu un žurnālu dzīve iet uz galu, ka savs laiks pienāks arī radiostacijām...

Tomēr jāatceras, ka līdzīgas domas izteica trimdas latviešu laikrakstu redaktori jau pirms daudziem gadiem, teikdami, ka avīze "Laiks" izbeigs pastāvēt 1989., vēlākais 1994. gadā - tomēr "Laiks" iznāk joprojām!

Tas bija joprojām ASV iznākošās avīzes „Laiks” pielikuma „Jauno Laiks” redaktora Daiņa Mjartāna atmiņu stāsts, savukārt krietni senāku – ar 1971. gadu datētu atmiņu stāstu mums izstāstīs izcilais trimdas latviešu dziesminieks Alberts Legzdiņš. Dziesmā „Lasītāja vēstule” viņš ir iejuties avīzei rakstoša lasītāja ādā un, pēc konteksta spriežot, šī vēstule ir adresēta šomēnes sešdesmit astoto jubileju nosvinējušajam diasporas laikrakstam „Laiks”…