Šīs dienas Stāstu Rakstu raidījumā par vakardienas, 19. novembra, jubilāri - Dailes teātra aktrisi Lilitu Ozoliņu.

Kas gan būtu domājis, ka šīs talantīgās, brīnišķīgās un šarmantās aktrises sapnis varētu būt bijis kļūt par medicīnas speciālisti!? Skatoties uz viņu, viņas emocijām un katru spēlēto lomu, šķiet, ka  tieši aktrises loma varētu būt bijis viņas sapnis. Viņa par aktrises profesiju nemaz nedomāja, Lilitas Ozoliņas sapnis tik tiešām bija strādāt medicīnas jomā. Paralēli vidusskolai viņa pat izmācījusies medmāsu kursos. Šo sapni viņa atstāja jaunības dienu atmiņās, jo par viņas dzīvi kļuva kino un skatuve, spožās gaismas, skatītāju aplausi, mēģinājuma laiks un laiks, kad pavērās skatuves priekškars.

Tolaik, kad viņa mācījās 11. klasē, tika dibinātas tautas kino aktieru studijas. Tas bija Lilitas Ozoliņas pirmais solis pretī spožajai aktrises karjerai. Kad viņa beigusi skolu, tad režisori Aloizs Brenčs un Pēteris Pētersons viņai teikuši, ka jāmēģina doties uz sagatavošanas kursiem, uz Dailes teātra studiju. Viņi aktrisei teica: “Lilita, medicīnas institūtā Tu varēsi iestāties pēc gada, diviem, trijiem, bet teātra fakultātē Tavs vecums ir ļoti svarīgs”. Tā Lilita Ozoliņa viņiem paklausīja un sākās viņas spožais laiks uz skatuves, kino, kas tikpat spilgti mirdz arī šodien.

Jau pirmajā kino lomā režisors Aloizs Brenčs atklāja Lilitas Ozoliņas šarmanto un mazliet stindzinošo skatienu, kas publikai neļāva atraut acis no ekrāna - šeit stāsts par Veltas lomu spēlfilmā "Kad lietus un vēji sitas logā”, tas bija 1967. gads.

Domāju, ka ārkārtīgi grūti saskaitīt visas lomas, kurās iejutusies aktrise, visas kinofilmas un teātra izrādes. To ir bijis bezgalīgi daudz, vairāk nekā 30 lomas filmās, bet teātra izrāžu lomu skaits sniedzas pie simta.

Šķiet, ka par vispopulārāko kinolomu visi uzskata Martas lomu filmā “Ilgais ceļš kāpās”.

Vai pati aktrise, vai režisors Brenčs nojauta, ka no meitenes, kura pat īsti nevēlējās dzīvi saistīt ar skatuvi, pēc gadiem Marta ar savu “Ilgo ceļu kāpās” kļūs par filmu, kuras skatītāju publika mērāma miljonos!?

Skatoties filmu, šķiet, ka Martas loma bija Lilitas Ozoliņas otrais “es”, filmā perfekti demonstrētas emocijas, vissīkākās nianses.

Par Martas lomu Lilita Ozoliņa pati reiz teikusi - “Paldies Dievam, ka tas šajā mūžā noticis, paldies, mīļo Dieviņ, ka iedevi man Martas lomu filmā “Ilgais Ceļš kāpās”.

Pati par sevi aktrise teikusi, ka ir spītīga. Ja nevarēja izdarīt labāk par citiem, tad nedarīja vispār. Viņai gribējās visu izdarīt vislabāk par visiem vai tā, kā cits to nedara. Iespējams, šo spītību pierāda arī izrāde “Nāves deja”, kuru Lilita Ozoliņa nospēlēja pat ar lauztu kāju. Viņai svarīgākais vienmēr bijis tas, lai pati rod prieku un lai to sajūt arī skatītājs.

Viena no nesenākajām filmām, kurā spēlējusi Lilita Ozoliņa, ir Latvijas kino drāma “Melānijas hronika”, lai arī maza loma, taču atkal un atkal var teikt - cik skaisti, cik spilgi viņa parāda sevi. Uz viņu skatoties, aktierspēle šķiet kas ļoti vienkārši izdarāms, tas izskatās, ka viņai izdodas dabiski. 

Latvijas Televīzijas raidījumā “Personība. 100 grami kultūras.”  Lilita Ozoliņa par savu dzīvi aktrises profesijā teica šādi - citēju: “Nu, godīgi es pateikšu - tagad zinot un ejot šo ceļu, nonākot līdz šodienai, es nekad šo ceļu neietu vēlreiz. Es nekad nebūtu aktrise. Tas ir tik ļoti pret manu būtību, es esmu neatkarīgs cilvēks, man gribas atbildēt ar visu, ko es daru, man pašai, man tā pietrūkst šajā profesijā”.

Latviešu tauta aktrisi iemīlējusi. Iemīlējusi no sirds. Sveicot mākslinieci 70. jubilejā, Latvijas Radio 2 novēl, lai tik pat daudz skatītāju ovāciju, aplausu un atzinības! Šo stāstu noslēdzot, klausāmies instrumentālu skaņdarbu no kinofilmas “Ilgais ceļš kāpās”.