Pēc divām dienām būs Ziemassvētku vakars un, ja es jums jautātu, kas ir nepieciešams Ziemassvētku sajūtai, tad vairums savās atbildēs droši vien minētu sniegu, bet otra populārākā atbilde būtu – Ziemassvētku dziesmas. Ziemassvētku dziesmas skan gan veikalos un tirdziņos, gan jūsu Ziemassvētku radio – Latvijas Radio 2 un arī sniegs šais Ziemassvētkos būs – tā vismaz sola metereologi.

Tomēr daudzi no mums atceras nebūt ne tik senus laikus, kad sniegs gan bija, bet nebija ne Ziemassvētku dziesmu, ne pašu Ziemassvētku – vismaz padomju varas ieskatā nebija.

Pirmā padomju varas cīņa pret Ziemassvētkiem ir datēta ar 1940. gadu, kad okupētās Latvijas avīzes bija pārpilnas ar pamācošiem rakstiem, kas vēstīja, ka kristīgo Ziemassvētku svinēšana ir pagātnes palieka un ka šķiru cīņas apstākļos nedrīkst aicināt „mīlēt savu tuvāko” vai sludināt „mieru virs zemes”. Tad arī radās ieteikums Ziemassvētku vietā svinēt Jauno gadu un zem eglītes likt tādas sociālisma laikmetam atbilstošas dāvanas kā grāmatas par darba varoņiem vai padomju tautas vadoņiem.

Ziemassvētku apkarošana turpinājās arī pēc 1945. gada un daudzi atceras, ka savulaik pie baznīcām mēdza dežurēt aktīvistu patruļas un viņu atpazītie bērni un jaunieši pēc tam tika publiski kaunināti pionieru vai komjauniešu sapulcēs. Tomēr Ziemassvētki Latvijas ģimenēs tika svinēti arī tolaik, vien logam piesardzīgākajās ģimenēs priekšā tika aizklāta sega, lai stukači nepamana svecītēm greznoto eglīti.

Laikam ejot, padomju režīma sakodiens atslāba, tomēr tālaika Ziemassvētkiem piemita īpaša „aizliegtā augļa sajūta”. Arī mani vecāki septiņdesmito gadu beigās man piekodināja par šo svētku svinēšanu skolā nevienam neko nestāstīt, bet savā prātā nospriedu, ka šis ieteikums neattiecas uz draugiem un man par lielu prieku arī viņi no saviem vecākiem bija saņēmuši līdzīgu padomu.

Raugoties ar šodienas acīm, padomju laika Ziemassvētku svinībās no tiem īstajiem Ziemassvētkiem bija maz palicis – vien pa kādai „Latvijas laika” mantiņai eglītē un īsta atgriešanās pie Ziemassvētku tradīcijām atsākās vien astoņdesmito gadu beigās, kad atkal pildījās baznīcas un atkal sāka skanēt Ziemassvētku dziesmas.

Jā, ja par Ziemassvētku dziesmām – arī tās ir laikmeta liecinieces, jo Latvijas Radio 2 fonotēkā ir pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ieskaņotas Ziemassvētku dziesmas, kam seko pārtraukums pusgadsimta garumā, jo jauni šo dziesmu ieraksti tapa tikai deviņdesmitajos gados.

Tomēr man izdevās atrast vienu padomju laikos ierakstītu dziesmu, kurā ir pieminēti Ziemassvētki un tā ir 1984. gadā ierakstītā EOLIKAS dziesma „Zviedru vārti” ar Olgas Lisovskas dzeju – to arī klausāmies šai piektdienā, kad jums novēlu gaišus un mierpilnus Ziemassvētkus!