Man, iedzimtam labā krasta rīdziniekam, Pārdaugava vienmēr ir šķitusi nedaudz maģiska vieta – it kā Rīga, bet tomēr taipus Daugavai un, ja labā krasta Rīgai ir tā dēvētais „centrs”, tad kreisā krasta Rīgai ir sirds un šī sirds ir ne vairāk un ne mazāk kā Āgenskalna tirgus.

Vairāk nekā gadsimtu Pārdaugavas sirds pukstēja bez pārtraukuma un tirgus teritorijā notika rosīga tirdzniecība, tomēr pēdējos gados tirgus nomnieki bija piemirsuši vai arī nevēlējās ēkas uzturēšanā ieguldīt līdzekļus. Tālāko jūs jau zināt – šī gada rudenī Āgenskalna tirgus pagrabā zem centrālās ieejas nobruka griesti un ieeja tika slēgta, savukārt ēkas īpašnieks – Rīgas dome secināja, ka ēka ir kritiskā tehniskā stāvoklī un tāpēc Āgenskalna tirgus šais telpās varēs darboties vēl tikai trīs dienas – līdz 2018. gada 1. janvārim. Pēc tam taps ēkas konservācijas un remonta plāni, vēl pēc tam pašvaldības budžetā tikšot meklēta nauda šo plānu realizācijai, īsāk sakot, Āgenskalna tirgus nākotne ir miglā tīta.

Bet, ja par pagātni, tad Āgenskalna tirgus dzima pirms 119 gadiem, 1898. gada 1. janvārī – tiesa gan, pirmsākumos tirdzniecība notika zem klajas debess un tirgu dēvēja Grāvmuižas vārdā, jo tas atradās kādreizējā šīs muižas teritorijā.

Pirms Pirmā pasaules kara Rīgas Dome izlēma celt slēgtu tirdzniecības paviljonu, kura projektēšanu uzticēja arhitektam Reinholdam Šmēlingam. Pēc viņa projekta jau bija uzcelts Matīsa tirgus, tomēr Šmēlinga rokraksts Rīgas arhitektūras lappusēs ir sarkano ķieģeļu ēkas ar gaišā apmetuma laukumiem – tādas kā Paula Stradiņa slimnīca un Āgenskalna tirgus.

Tirgus ēkas celtniecība tika aizsākta 1911. gadā, tomēr to pārtrauca Pirmais pasaules karš, un ēkas iekšējā apdare tika pabeigta vien 1925. gadā. Jāpiebilst, ka pēc uzcelšanas Āgenskalna tirgus bija daudz modernāks par savu vecāko brāli Vidzemes tirgu, jo varēja lepoties ar centrālapkuri un tirdzniecība tajā notika divos stāvos.

Tāda ir Āgenskalna tirgus vēsture īsumā, savukārt tirgus nākotne ir atkarīga ne tikai no Rīgas Domes izdarības, bet arī no mūsu iepirkšanās paradumiem.

Atšķirībā no lielveikala, kam piecās minūtēs var izjoņot cauri, iepirkšanās tirgū paredz arī produktu degustēšanu un nesteidzīgu aprunāšanos ar pārdevējiem, kas paņem krietni vairāk dārgā laika. Tādu – nesteidzīgu un laisku iepirkšanos Āgenskalna tirgū mums savā dzejolī rāda Pārdaugavas iemītnieks dzejnieks Ojārs Vācietis, kura vārsmām mūziku sarakstīja savulaik EOLIKĀ muzicējušais Zigmunds Lorencs – un tā klausāmies dziesmu „Āgenskalna tirgus rīts”!