Darbdienas izskaņā Rīgas centrā ļaužu straumes ņirb un ir nepārtrauktā kustībā. Laiku pa laikam atlido smiekli, vārdi un aprautas frāzes dažādās valodās, kas lielākoties uzmanību nepiesaista. Reiz gan kādā pavasara pēcpusdienā līdz manām ausīm nonāca frāze, kas lika man piebremzēt un atskatīties. „Es stāvu blakus DENDIJAM…” mani interesēja, kas to saka un es ieraudzīju smaidīgu, dzirkstīgi starojošu kundzi vecumā no 60 līdz 70, ar mobilo telefonu rokās. Acīmredzot viņa kādam tuviniekam, draugam vai paziņam stāstīja kur atrodas. Protams, „uzmetu aci” arī kundzes piesauktajam dendijam un man bija ko pārdomāt visu mājupceļu.

Šis pāris sekunžu notikums risinājās pie Vērmanes dārza, kur 1998.gada 26. jūnijā atklāja pieminekli gleznotājam un grafiķim Kārlim Padegam. Viņš bija ekstravaganta un leģendāra personība, starpkaru perioda Rīgas dendijs. Mūsdienās vārdu „dendijs” lieto diezgan reti. Ja Kārlis Padegs dzīvotu 21.gadsimtā, viņu dēvētu par stilīgu, viņš bieži iekļūtu žurnālu foto galerijās, kur modes un stila eksperti izsaka savu vērtējumu. Dēļ viņa dzēlīgās ironijas žurnālisti censtos uzzināt viņa viedokli par šī brīža aktualitātēm, jo tur veidotos spilgti virsraksti un interneta portālos izceļamie citāti.

Kārlis Padegs bija spilgts ne tikai dēļ sava ģērbšanās stila un atšķirīgās izturēšanās, bet arī dēļ savas mākslinieciskās nostājas. Viņa mūžs bija īss, jau 28 gadu vecumā mākslinieku pieveica tuberkuloze, tomēr Latvijas kultūrā viņš ir atstājis pēdas. Pagājušajā gadsimtā par viņu runāja maz, pat varētu teikt – nemaz, bet pēdējā laikā viņa māksla tiek atkal pētīta, tapusi izrāde „Padegs un Padegs”, Vara Piņķa režijā, arī Jāņa Kalnača monogrāfija „Rīgas dendijs un autsaiders. Kārlis Padegs”, viņa mākslas darbu cikls „Sarkanie smiekli” ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Kārlim Padegam aktuālākā bija kara tēma un ciklā „Sarkanie smiekli” viņš attēlo kara šausmas un bezjēdzību un viņa tēlojums, tāpat kā visa viņa būtība, ir citādāks, nekā tajā laikā ierastais. No divdesmit deviņām cikla "Sarkanie smiekli" kompozīcijām šodien atrasti tikai seši oriğināldarbi, un tie glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tukuma muzejā un privātkolekcijās. "Sarkano smieklu" laikā, 1930. un 1931.gadā, Kārlis Padegs studēja Latvijas Mākslas akadēmijā, pēc nepilniem desmit gadiem aizgāja aizsaulē, bet Latvija piedzīvoja visas tās šausmas un bezjēdzību pret ko iestājās izaicinošais Rīgas dendijs.

Šo stāstu gan noslēgšu ar muzikālu pretstatu. Trīsdesmitajos gados Latvijā ļoti populāras bija bezrūpīgas polkas – šobrīd skan „Bellaccord Elektro” orķestra ieraksts, Aleksandra Kortāna balss dziesmā „Anna, Minna un Marija”. Tāds lūk daudzveidīgs ieskats Latvijas un Rīgas 30.gados.