Labdien 21.jūnijā. Klāt Vasaras saulgrieži - gada garākā diena un īsākā nakts. Senajās tautas dziesmās teikts, ka šajā dienā saule, sasniegusi augstāko punktu, nevirzās pasaules kalnā augšup, bet lēnām virzās lejup.

Senie latvieši, neskatoties kalendārā, Jāņus un Līgo svētkus noteica pēc saules gaitas pie apvāršņa. Šie vasaras skaistākie svētki cieši saistīti ar auglību un nelaimju novēršanu.

Diena pirms Jāņiem ir zāļu diena - laiks, kad pēc senām tradīcijām cilvēki devās pļavās, lai plūktu jāņu zāles, tās nestu mājās, pušķotu istabas, sētas un pagalmus. Tās  izmantoja ne tikai skaistumam, bet jāņu zāļu spēks noderēja arī ārstniecības nolūkos.

Saulgriežu tradīcijas latviešiem godā ir jau no senatnes, tās savulaik tika pierakstītas, tieši tāpēc latviešiem ir tik daudz un dažādu rituālu saulgriešu svētkos.

Un ne velti es uzsveru vārdu svētki, jo tā tik tiešām bija, tos uztvēra kā ļoti svarīgus, svētus un pievērsa tiem lielu uzmanību.

Tā kā Jāņos svinēšana notiek pa nakti, tad ugunskurs ir viens no svarīgākajiem simboliem, tas ir gaismas nesējs. Tiek uzskatīts, ka ugunskurs turpina saules gaismu, kas saule ir norietējusi, un uztur līdz rītam, līdz saules lēktam. Ugunskurs ir arī vīrišķā un sievišķā savienošanās, auglības nozīme. Tas deg uz zemes, bet tajā pašā laikā ir debesīs, kur satiekas gan viens, gan otrs.

Saulgriežu centrālais elements ir aplis -  apiešana apkārt laukiem un sētai, apaļa siera veidošana un apļa deju dejošana. Pieturoties pie tā, ka simbols ir aplis, senatnē bijusi arī uguns rata laišana no kalna, to darīja pusnaktī, zīmīgi saules norietēšanai. Tāpat aplis ir vainagos, un tā kā aplis ir noslēgts, tad tam piemīt aizsargājoša nozīme. Vainags cilvēku sargā, un noteikti jāmin arī auglības aspekts, aplis saistās arī ar  auglību, lai viss iet vairumā un labumā – gan veselība, gan dzimtas pieaugums - viss kopā tas ietver auglību un aizsardzību. Meitenes vainagos vija ziedus, skaistumam, puiši ozollapas, spēkam. Izsenis un arī tagad Jāņos galdā tiek likts siers, ir pīrāgi un alus, cilvēki lec pāri ugunskuram, dodas peldēties saullēkta brīdī un viens otru aplīgo.

 Pats, pats svarīgākais un nozīmīgākais ir dziesma. Dziedāšana mūsu tautai ir būtiska. Dziesmā ir īpaša enerģija, spēks, kas caurvij latviešu tautu. Līgo dziesmās slēpjas īpašas emocijas un gars, un savienojot to ar sirdi un prātu, mēs iegūstam, vairojam prieku un mīlestību gan pret dziesmu, gan mūsu senākajm svētkiem. Un tieši tāpēc, ar spēcīgu un skanīgu Līgo šodien visas dienas garumā, no saules lēkta līdz rietam, mēs, Latvijas Radio 2, veidojam Gadsimta Garāko Līgodziesmu, kur dziesmas varenais spēks satiekas ar skanīgām balsīm un mīlestību. Lai priecīgi un skanīgi saulgriežu svētki!