Šis stāsts būs par pļavu tilbīti, kuru Latvijas Ornitoloģijas biedrība  izvēlējusies par 2018. gada putnu. Cik viegla vai grūta ornitologiem bija  Latvijas simtgades gada putna izvēle? Vai starp kolēģiem valdīja vienprātība, vai arī 2018. gada putna tituls dzima spraigās diskusijās? Uz šiem jautājumiem visprecīzāk var atbildēt Latvijas ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus.

„Jā, tas nekad nav viegli un jāatzīst, ka lielākoties mēs arī nedomājām par simtgadi. Vienīgais kas bija īpašs simtgades gada putna izvēlē bija tas, ka mēs aicinājām biedrus šoreiz izvirzīt savus ieteikumus gada putnam. Parasti tas ir biedrības padomes lēmums, bet galu gala arī šoreiz lēmumu pieņēma biedrības padome, lai gan bija daži interesanti priekšlikumi no biedriem, bet tos mēs pietaupīsim turpmākajiem gadiem”

Neatklāsit kuri bija pļavu tilbītes konkurenti?

„Dažus var atklāt, viens konkurents bija lakstīgala, kas varētu būt labs putns ar to, ka ir daudziem zināma, ka tāda ir, bet vai ir daudz to kas pazīst viņu pēc dziesmas – nezinu. Tāpat arī parastā ūbele bija ieteikums,  kas arī ir ļoti labs variants - viņa šobrīd ir kļuvusi par pasaulē apdraudētu sugu un arī Latvijā viņu skaits samazinās. Nevarētu teikt, ka vienprātība bija par pļavu tilbīti, bet arī gluži saspringtas diskusijas nebija. Pēdējā laikā gada putna akcija vairāk ir kā tāds karodziņš klāt mūsu darba prioritātei ko mēs gribam izcelt, par ko mēs gribam stāstīt  cilvēkiem”

Tā kā pievienotā vērtība?

„Tieši tā”

Bet pļavu tilbīte  Latvijā ir samērā reti sastopams putns?

„Lielā mērā par to ir stāsts, patiesībā tas kam mēs gribējām pievērst uzmanību ir vesela putnu kompānija, kas ir saistīti ar mitrām pļavām – ķīvīte, mērkaziņa, pļavu tilbīte, melnā puskuitala. Visas šīs sugas ir Eiropā kopumā sliktā stāvoklī arī Latvijā šo sugu putnu skaists samazinās. Bet tai pašā laikā tie ir putni  kas vienmēr ir, kopš cilvēks šeit ir bijis. Viņi šeit ir,   tautasdziesmās,  mums  blakus, skaisti, interesanti, katrs ar savu stāstu. Tie ir putni ko mēs  noteikti gribētu  Latvijā saglabāt. Visa šī stāsta kontekstā, es ļoti gribēju uzteikt tos lauksaimniekus un pateikt viņiem paldies, kas līdzīgi kā mans kaimiņš,  domā arī par to,  lai viņu zemē būtu arī kur putniem patverties”

Kur mēs Latvijas teritorijā biežāk sastaptu pļavu tilbīti?

„Portālā dabasdati.lv tur ir sadaļa „Ligzdojošo putnu atlants” tur var redzēt, kur tieši pļavu tilbīte ir novērota”

Ar ko pļavu tilbīte iekaroja jūsu sirdis? Tomēr kādam āķītim tur ir jābūt?

„Jā,  droši vien visprātīgāk no visas šīs kompānijas būtu izvēlēties ķīvīti, bet ķīvīti mēs jau savulaik esam gada putna godā izvirzījuši. Tam putnam ir jābūt tādam, kur cilvēks – parastais, var piedalīties un ziņot. Pļavu tilbīte ir būtībā nesajaucama, bridējputns ar koši sarkanām kājām, koši sarkanu knābi. Kad lido, var redzēt platas, baltas joslas uz spārniem”

Var pamanīt un var atšķirt.

„Tieši tā”

Kur būtu jāziņo cilvēkiem kuri ir sastapuši mūsu pļavu tilbīti?

„Vislabāk tiem kas ir redzējuši pļavu tilbīti, vai ir aizdomas ka ir redzējusi,  teiksim fotogrāfija, nevar īsti saprast, savus novērojumus reģistrēt portālā dabasdati.lv.”

Par  2018. gada putnu pļavu tilbīti mums stāstīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus.