Ziemas olimpiskajām spēlēm, tostarp, hokeja turnīram turpinoties, diez vai apjaušam, ka šī diena - 15. februāris ir īpaša diena Latvijas hokeja vēsturē.
Izrādās, ka 1930. gada 15. februārī slidotavā Jāņa Asara ielā pie Sarkanā Krusta slimnīcas notikusi pirmā oficiālā hokeja spēle Rīgā. Pilsētas Centra nodaļas pirmā vienība tad tikās ar Karalauču - Kēnigsbergas SSS vienību. Spēle bija sadalīta četros ceturkšņos, un, neraugoties uz vāciešu lielāku pieredzi, tempu diktēja un uzvaru guva mājinieki ar rezultātu 3:0. Centra komandā spēlēja vārtsargs Haralds Zariņš, SSS - Strādnieku Sports un Sargs vienības priekšnieks, Saeimas deputāts Bruno Kalniņš, Augusts Šteins, Kārlis Šteins un Voldemārs Vilnieks. Dienu vēlāk ļoti sliktos laika apstākļos sacentās Latvijas un Austrumprūsijas SSS izlases komandas, arī šoreiz uzvarot rīdziniekiem ar rezultātu 1:0.
Lai gan pati pirmā spēle Rīgā reģistrēta jau krietni agrāk (1909. gadā) - arī 15. februārī, kad savā starpā spēlēja Strēlnieku Dārzs un "Unions". Un viens no pirmajiem šīs spēles populazētājiem Latvijā bija zviedrs Svens Jensens, kurš pats spēlēja bendiju Rīgas "Vanderers" klubā.
Bendija un hokeja sākotnējā sāncensība beidzās ar to, ka 1930. gada nogalē Ziemas sporta savienība nolēma tomēr atbalstīt hokeja attīstību Latvijā, bendija sekcijas funkcijās iekļaujot arī hokeju ar ripu. Drīz vien tika nosūtīta vēstule Starptautiskajai Hokeja federācijai ar lūgumu šajā organizācijā uzņemt arī Latviju. Uzņemšana notika federācijas kongresā Polijas pilsētā Kriņicā 1931. gada februārī, kad tur risinājās Pasaules un Eiropas čempionāts hokejā.
Tā sākās hokeja mērķtiecīga attīstība Latvijā, turpat 100 gadu laikā tam kļūstot par vienu no iecienītākajiem un populārākajiem sporta veidiem Latvijā. Mana kā komentētāja hokeja prakse veidojusies kopš 1954. gada, kad Rīgas "Daugava" spēlēja PSRS čempionāta "A" klasē, izcīnot tajā 5. vietu aiz 3 Maskavas klubiem un Čeļabinskas "Avangarda". Tolaik vārtos stāvēja Uldis Opits un Imants Spundiņš, bet labākie vārtu guvēji bija Elmārs Bauris, kuram šoruden apritēs 100 gadi, kā arī Ļevs Ogerčuks un Kārlis Ronis. Republikas čempionātā uzvarēja "Lokomatīve", kurā spēlējošais treneris bija Aleksejs Auziņš, kas ledus gudrībās savulaik skolojis arī Helmūtu Balderi.
Galvenās spēles tad notika zem klajas debess "Daugavas" stadiona Mazajā arēnā, sākumā uz dabīgā, tad uz mākslīgā ledus. Atkarībai no siltā laika un atkušņiem pienāca gals 1970. gada vasarā, kad RSP risinājās pirmās pārbaudes spēles ar Čeļabinskas "Traktor" komandu. Sporta pils ēra turpinājās līdz pat gadsimtu mijai, kad sakarā ar Pasaules čempionāta organizēšanu uzcēla "Arēnu Rīga", to nododot ekspluatācijā 2006. gada 15. februārī. Pēc trijām dienām daudzfunkcionālo halli svinīgi atklāja ar Maestro Raimonda Paula Dziesmu svētkiem. Bet Pasaules čempionāts jaunajā hallē risinājās no 2006. gada 5. - 21. maijam. Sēdvietu skaits hokeja spēļu laikā - 10300, basketbola spēļu un koncertu laikā to kļūst vairāk, basketbolā - 11300 sēdvietas, koncertos līdz pat 15000 vietām.
Diemžēl, Latvijas izlase šogad nespēlē olimpiskajā turnīrā un "Dinamo" komanda uzstādījusi sezonas antirekordu, ierindodamās pēdējā vietā KHL. Tomēr 15. februāris ir un paliks īpaša diena Latvijas hokeja vēsturē.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Tomēr daži komentāri pie šī materiāla.
1) 1930. g. 15. februāra spēle nebija pirmā oficiālā hokeja spēle. Jā, pēc tam Latvijā turpināja mērķtiecīgi ieviest un spēlēt hokeju. Taču ne mazāk oficiāla bija, piemēram, hokeja spēle Rīgā 1924. g. 2. februārī starp “Rīgas Airētāju Kluba” un Kēnigsbergas “VfK” vienībām.
2) 1930. g. 15. februāra spēlē latviešu komandā nosaukts nepilns sastāvs; spēlēja arī Rūdolfs Kazlovskis (Kozlovskis).
3) Vāciešiem tā sporta organizācija bija “ATSB”, latviešiem – “SSS” (“Strādnieku Sports un Sargs”).
4) Bendija un hokeja sāncensība pēc hokeja iekļaušanas oficiālajā sporta programmā nebeidzās, bet turpinājās ar jaunu sparu. Tā beidzās tikai pēc dažiem gadiem, kad hokejs “nokoda” bendiju un vairs nenotika Latvijas bendija meistarsacīkstes.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X