Ziemassvētki nav iedomājami bez galvenā svētku simbola – egles. Daudzās Ziemassvētku dziesmās eglīte ir pieminēta un, protams, netrūkst arī tieši šim mūžzaļajam kociņam veltītu dziesmu. Viena no populārākām ir „Ak, eglīte”. Tik ierastā un mums iemīļotā dziesma ir vācu Ziemassvētku korālis, kura saknes meklējamas 16. gadsimta tautasdziesmā. Jāsaka, ka arī dziesmas vārdi izgājuši laika lokus un piedzīvojuši pārvērtības līdz kļuva par Ziemassvētku dziesmas vārdiem.

Šodien mēs, izdzirdot vai paši dziedot šo dziesmu, iztēlojamies koši rotātu svētku egli. Tomēr sākotnēji stāsta pamatā bija egle kā mūžzaļš koks – nemainīguma un uzticamības simbols, pretstats cilvēka neuzticībai un viltam. Par Ziemassvētku korāli to padarīja vācu ērģelnieks, komponists, dzejnieks un skolotājs Ernests Gebhards Anšūcs, bet latviskoja cits Ernests - latviešu skolotājs, dzejnieks un publicists Ernests Dinsbergs jeb Ernests Dinsberģis.