Spānijā šosvētdien  noritēja Parlamenta vēlēšanas, jau otrās pusgada laikā.    Un arī šoreiz  parlamenta vēlēšanas Spānijā nevainagojās ar absolūtu vairākumu nevienai no partijām, tādejādi palielinot politisko nestabilitāti Eiropā, kuru jau tā satricinājis Lielbritānijas referendums. Spānijas labēji centriskā Tautas Partija ar pašreizējo premjeru Mariano Rahoju arī šoreiz saņēmusi vislielāko vēlētāju atbalstu  tomēr nepietiekamu , lai iegūtu absolūto vairākumu, tomēr Mariano Rahojs  paziņoja, ka centīsies izveidot jauno Spānijas valdību.Spānijas parlamenta vēlēšanās otru lielāko balsu skaitu ieguvuši sociālisti. Trešo un ceturto vietu ieguva pret taupības pasākumiem noskaņotā kreiso partiju apvienība „Unidos Podemos” un centriski labējā partija „Pilsoņi”.  Te jāņem vērā arī Brexit faktors, kas spārnojis arī Spānijas populistus. Un ja Pademos tikai  vēlas pārskatīt attiecības ar ES, tad viņu sabiedrotie – komunisti ir pārliecināti eiroskeptiķi . Tā kā ar šādu politisko uzskatu spektru,  valdības formēšana Spānijā nebūs viegla, un rezultātā ceturto lielāko eirozonas ekonomiku atkal var piemeklēt ilgstoša politiska stagnācija. Lai gan Spānija visai veiksmīgi pārvar krīzes sekas un pēdējos divos gados ir viena no visātrāk augošajām ekonomikām Eiropā – 3,2% IKP pieaugums pērn, tomēr šī gada pirmajā ceturksnī Spānijas parādu apjoms ir pārsniedzis 100% no iekšzemes kopprodukta , un tas ir augstākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā. Vēl sarežģīta situācija saistībā ar Lielbritānijas referendumu ir Gibraltāra liktenis nākotnē. Jau nākamā dienā pēc britu lēmuma, Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo ierosināja  Londonai un Madridei uzņemties pār Gibraltāru dalītu suverenitāti. Gibraltārs, kura teritorija ir tikai 6,8 kvadrātkilometri un kur mitinās 30 000 iedzīvotāju , bijis pastāvīgs spriedzes avots Londonas un Madrides attiecībās jau kopš 1704.gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki. Pēdējo četru gadu laikā, kopš pie varas Spānijā ir Mariano Rahoja valdība, saspīlējums ir saasinājies. Gibraltāra plaukstošā ekonomika lielā mērā ir balstīta uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti klientiem ES vienotajā tirgū.  Tā kā Lielbritānijas vēlme izstāties no ES, aktualizēs arī Gibraltāra jautājumu.