Ātrs, drošs un videi draudzīgs dzelzceļa savienojums ar Eiropu -   Rail Baltica projekts tiek dēvēts pat par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā , jo līdz 2. pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja Eiropas platuma sliedes. Rail Baltica  mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā un tas aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši – arī Somiju, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina – Helsinki.  Lai realizētu šo ambiciozo projektu,  visām trim Baltijas valstīm tas izmaksās 3,68 miljardus eiro, bet Latvijai –  1,27 miljardus eiro. Lauvas tiesu finansējuma sedz Eiropas Savienība , līdztekus katras valsts devumam. Tas bija arī viens no karstāk apspriestajiem projektiem Latvijā un tagad Latvija ir   pirmā Baltijas valsts, kur noteikts “Rail Baltica” trases novietojums. „Rail Baltica Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis savu gandarījumu pauda jau Latvijas radio programmā “Krustpunktā” .  Rail Baltica kopējais garums plānots 729 km, no kura 265 km ir Latvijas teritorijā. Maksimālais kustības ātrums pasažieru pārvadājumiem paredzēts 240 km/h, vidējais – 170 km/h.  Rail Baltica būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots sākt 2018. gadā, bet  2025. gadā paredzēts atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu. Laiks rit ātri un būs prieks pēc deviņiem gadiem Rīgā iekāpt mūsdienīgā vilcienā, kas mūs līdz Tallinai nogādās divu stundu laikā.