Lielbritānijas referendums parāda  ne vien to, ka kaut kas nav kārtībā pašā karaļvalstī, bet uzdod   hamletiskus jautājumus arī visai Eiropas Savienībai. Zīmīgi, ka tieši Brexits pamudinājis Eiropas Parlamenta liberāļu  grupas līderi Giju  Verhofštatu piedāvāt vērienīgas pārmaiņas Eiropas Savienības institucionālajā  uzbūvē, kas pašlaik būtu iespējami tikai ar Lisabonas līguma grozījumiem. Verfofštats piedāvā atteikšanos no tradicionālajām ES valstu prezidentūrām, kā arī izvirza  vairākus citus jautājumus, tostarp arī daudz kritizēto divu ātrumu Eiropas Savienību, problēmas, kas līdz šim apspriestas galvenokārt  akadēmiskā līmenī. Viņš piedāvā atteikties no katrai dalībvalstij garantētu komisāra mandātu, tā vietā iesakot izveidot 15 ministru amatus, kā arī samazināt viceprezidentu skaitu no pašreizējiem septiņiem līdz diviem. Verfofštats   kritizē pašreizējo ES pārlieku lielo birokrātiju un to, ka dalībvalstis ES projektā neiesaistās ar vienlīdz lielu politisko gribu un atdevi. Viņš  piedāvā dalībvalstīm izvēlēties integrācijas līmeni, proti, valstis darbotos vai nu kā pilnas dalībvalstis vai asociētās dalībvalsts statusā, kas nodrošinātu līdzdalību tikai daļā ES pārraudzīto politikas jomu. Verfoštata  piedāvāto reformu Latvijas Radio kritizēja mūsu eiroparlamentārietis Roberts Zīle, norādot, ka piedāvātās idejas nav pieņemamas Latvijai, jo ved uz ES federalizāciju un Verfofštata ierosinātās reformas nav tie secinājumi, kas bija jāizdara pēc Brexit balsojuma.