Lielbritānijas referendums parāda ne vien to, ka kaut kas nav kārtībā pašā karaļvalstī, bet uzdod hamletiskus jautājumus arī visai Eiropas Savienībai. Zīmīgi, ka tieši Brexits pamudinājis Eiropas Parlamenta liberāļu grupas līderi Giju Verhofštatu piedāvāt vērienīgas pārmaiņas Eiropas Savienības institucionālajā uzbūvē, kas pašlaik būtu iespējami tikai ar Lisabonas līguma grozījumiem. Verfofštats piedāvā atteikšanos no tradicionālajām ES valstu prezidentūrām, kā arī izvirza vairākus citus jautājumus, tostarp arī daudz kritizēto divu ātrumu Eiropas Savienību, problēmas, kas līdz šim apspriestas galvenokārt akadēmiskā līmenī. Viņš piedāvā atteikties no katrai dalībvalstij garantētu komisāra mandātu, tā vietā iesakot izveidot 15 ministru amatus, kā arī samazināt viceprezidentu skaitu no pašreizējiem septiņiem līdz diviem. Verfofštats kritizē pašreizējo ES pārlieku lielo birokrātiju un to, ka dalībvalstis ES projektā neiesaistās ar vienlīdz lielu politisko gribu un atdevi. Viņš piedāvā dalībvalstīm izvēlēties integrācijas līmeni, proti, valstis darbotos vai nu kā pilnas dalībvalstis vai asociētās dalībvalsts statusā, kas nodrošinātu līdzdalību tikai daļā ES pārraudzīto politikas jomu. Verfoštata piedāvāto reformu Latvijas Radio kritizēja mūsu eiroparlamentārietis Roberts Zīle, norādot, ka piedāvātās idejas nav pieņemamas Latvijai, jo ved uz ES federalizāciju un Verfofštata ierosinātās reformas nav tie secinājumi, kas bija jāizdara pēc Brexit balsojuma.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X